Notikumu kalendārs - Marts, 2024
 
                                  

Eiropas jaunā «tirgus niša»: Ekspluatatīvas fiktīvas laulības

15.12.2016, Sabīne Košeļeva, www.apollo.lv

Decembrī tiek pielikts punkts apjomīgam Iekšlietu ministrijas vadībā īstenotam starptautiskam projektam «Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums» (HESTIA), kas tika uzsākts 2015.gada janvārī un kura galvenais mērķis bija meklēt kopsakarības un pētīt fiktīvo laulību fenomenu cilvēktirdzniecības kontekstā, lai ierosinātu visaptverošu rīcību to novēršanai. Lāsma Stabiņa, projekta HESTIA vadītāja un nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos, sarunā ar «Apollo» atklāja projekta ietvaros veiktā pētījuma rezultātus un galvenās tendences, kurām būtu jāpievērš uzmanība, lai arvien pieaugošo problēmu ja ne izskaustu, tad iemācītos atpazīt un nepieļautu tālāku izplatību.

«Kad 2013.gadā mēs sākām darbu pie projekta priekšlikuma izstrādes, tad Latvijai gandrīz vienīgajai bija prakse, informācija, priekšstats un zināšanas par to, kas ir fiktīvas laulības cilvēku tirdzniecības kontekstā. Pārējiem uzrunātajiem partneriem bija priekšstats, bet šādas pieredzes nebija,» atklāj L.Stabiņa. 

Iniciatīva pētījuma veikšanai nākusi no Latvijas, jo mums bija identificēti upuri, kuriem bija sniegta palīdzība, un policijā jau bija ierosināti kriminālprocesi. Pētījums tika veikts vienlaikus piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā un Slovākijā*. Tagad pēc divu gadu darba projektā ir izkristalizējušās galvenās atziņas par fiktīvo laulību fenomenu saistībā ar cilvēktirdzniecību, kā arī radies jauns jēdziens, proti, «ekspluatatīvas fiktīvas laulības». 

Kāpēc ir nepieciešams šāds jauns jēdziens - «ekspluatatīvas fiktīvas laulības»?

«Nav īsti pareizi teikt «cilvēktirdzniecība fiktīvu laulību nolūkā» vai vienkārši «fiktīvas laulības». Kāpēc? Jo fiktīvas laulības ir laulības, kas ir noslēgtas starp Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem un trešo valstu piederīgajiem ar vienu vienīgu mērķi – pirmajam gūt finansiālu labumu, otrajam – iegūt iespēju legāli uzturēties ES, proti, saņemt uzturēšanās atļauju. Tas ir noziegums pret valsti, pret kuru ir jāvēršas visām dalībvalstīm,» skaidro L.Stabiņa.

Latvijā ir noteikta kriminālatbildība gan par Latvijā noslēgtām fiktīvām laulībām, gan par tām fiktīvām laulībām, kuras noslēdz Latvijas pilsoņi ārvalstīs. 2013.gadā, kad spēkā stājās Krimināllikuma grozījumi, šāds normatīvais regulējums ES kontekstā bija diezgan unikāls sasniegums, jo nevienā citā ES dalībvalstī šāda regulējuma nav. Ir valstis, kur kriminālatbildība noteikta par stāšanos fiktīvās laulībās tikai savas valsts teritorijā. Latvijā sods par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā ir brīvības atņemšana no viena līdz trim gadiem, vai līdz pieciem gadiem, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja šāda iespēja nodrošināta divām vai vairākām personām, vai ja to izdarījusi personu grupa.

Mūsu izpratnē šī Krimināllikuma panta mērķis ir plašāks – ne tikai sodīt par apzinātu stāšanos fiktīvās laulībās, bet gan atturēt personas no šķietami vieglas un vilinošas peļņas – aizbraukt uz ārvalstīm, stāties fiktīvās laulībās, saņemt par to naudu. Nav pareizi plašsaziņas līdzekļos paust viedokli, ka sievietes ir upuri, jo viņām par fiktīvajām laulībām netika samaksāta solītā summa. Ja sieviete vai vīrietis apzināti ir piekrituši stāties fiktīvās laulībās par konkrētu naudas summu, kuru nav saņēmuši, tad jebkurā gadījumā cilvēks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu.»

Taču tai pat laikā projekta pētījumā tiek atzīts, ka ne visas fiktīvas laulības ir ekspluatatīvas fiktīvas laulības, un ne visas ekspluatatīvas fiktīvas laulības ir cilvēku tirdzniecība.

«Ekspluatatīvas fiktīvas laulības» ir jēdziens, kas vienlaikus aptver gan personas ekspluatāciju vieglākā formā, kas visbiežāk tiek interpretēta kā vardarbība ģimenē, gan smagākas ekspluatācijas formas, kuras var tikt atzītas par cilvēku tirdzniecību.

Taču vienlaikus L.Stabiņa atzīst, ka fiktīvo laulību fenomens ir ļoti daudzšķautņains, jo visbiežāk fiktīvajām laulībām apzināti tiek vervētas sievietes ar garīgu atpalicību, nopietnām veselības problēmām vai kuras dzīvo tādos apstākļos, kas neļauj kritiski izvērtēt laulību vai darba piedāvājumus un to sekas. Īpaši šādam riskam ir paļautas jaunas sievietes, kuras dzīvo trūkumā, uzturējušās bērnu namos, ilgstoši dzīvojušas disfunkcionālā ģimenē vai sociālas atstumtības apstākļos. «Laulības ir nopietnas saistības. Arī fiktīvo laulību kontekstā mums ir ļoti jāvērtē personas ievainojamība. Mēs nedrīkstam personu nosodīt un teikt, ka viņa pati ir vainīga. Visi gadījumi ir ļoti individuāli, līdz ar to arī pieejai katrai konkrētajai situācijai ir jābūt individuālai. Nevar viennozīmīgi pateikt, ka šīs sievietes ir noziedznieces, bet šīs – upuri.»

L.Stabiņa uzsver, ka HESTIA projekts nebija orientēts uz fiktīvo laulību pētniecību un analizēšanu: «Mūsu pētījuma mērķis bija tieši fiktīvas laulības, kas konkrēti ir saistītas ar personas izmantošanu. Tika pētīti dažādi gadījumi. Piemēram, sieviete apzināti ir piekritusi stāties fiktīvās laulībās, aizbraukusi uz konkrēto valsti noslēgt laulības, taču viņai netiek samaksāts un viņa tiek pakļauta ekspluatācijai. Tā var būt jebkura sadzīviska ekspluatācija, piemēram, vīrs pret viņas gribu viņu seksuāli izmanto, nodarbina mājkalpībā. No vienas puses – šādā gadījumā varētu būt sarežģīti saskatīt cilvēktirdzniecību. Citos gadījumos sievietēm piedāvā darbu – strādāt par auklīti, sabiedriskās ēdināšanas vai uzkopšanas sektorā. Pēc ierašanās sievietei tiek pateikts īstais nolūks, kāpēc viņa ir atvesta uz mērķa valsti, proti, stāties fiktīvās laulībās. Ja viņa atsakās stāties fiktīvajās laulībās, tad viņu piespiež, kam parasti seko arī ekspluatācija un vardarbība.»

Ir grūti visus šos gadījumus saklasificēt zem viena termina «cilvēktirdzniecība», tāpēc pētnieki izstrādāja šo jauno jēdzienu «ekspluatatīvas fiktīvas laulības», kas ietver gan gadījumus, kad fiktīvās laulībās ir personu ekspluatējošie elementi, gan arī gadījumi, kad eksistē jau ekspluatācijas smaga forma, proti, cilvēktirdzniecība.

Intervijas turpinājumu lasiet portālā Apollo<<

Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. Projekta HESTIA īstenošana tika uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2016.gada 31.decembrim. #HESTIA_THB

Informāciju ar www.apollo.lv atļauju publicēja projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Saliņa, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā