Notikumu kalendārs - Marts, 2024

Cilvēku tirdzniecības tendences Latvijā

Cilvēku tirdzniecība, īpaši sieviešu tirdzniecība, pasaulē tiek uzskatīta par otro ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku tirdzniecības. Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti. Sociālā atstumtība un ekonomiskā migrācija, meklējot labāku dzīvi turīgākās valstīs, ir galvenie cilvēku tirdzniecību veicinošie faktori. Vairums upuru ir jaunas sievietes, kuras individuāli pircēji, suteneri un cilvēku tirgotāji vervē, transportē, pārdod un izmanto seksuālas ekspluatācijas, piespiedu darba un fiktīvo laulību slēgšanas nolūkos. Sievietes nonāk nekontrolētas vardarbības situācijā, netiek ievērotas viņu cilvēktiesības, tādējādi kļūstot par upuriem jeb preci, kas nes milzu peļņu organizētās noziedzības grupām. Latvijas valstspiederīgie galvenokārt nonāk ekspluatējošos apstākļos Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā, Zviedrijā. Riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri galvenokārt pakļautas jaunas sievietes, vientuļās mātes, bezdarbnieki, personas no daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm, bērnu namiem un sociālās aprūpes iestādēm, personas ar zemu izglītības līmeni un kredītsaistībām.

Arvien biežāk ir sastopami cilvēku tirdzniecības gadījumi, kad cilvēku vervētāji ir upuru paziņas, draugi vai pat ģimenes locekļi, kuri izmanto sev tuvo cilvēku uzticību. Cilvēku tirdzniecībai un cilvēku ievilināšanai ekspluatācijā tiek izmantotas darbā iekārtošanas firmas, sludinājumi internetā un sociālie tīmekļi. Darba piedāvājumi ar labu atalgojumu ir viens no visbiežāk izmantotajiem vervēšanas veidiem. Cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja ļoti īsā laikā doties uz ārvalstīm un uzsākt darba attiecības. Arī laulības ir viens no mērķtiecīgas vervēšanas veidiem, kad vervētājs, visbiežāk sociālajos tīmekļos, uzrunā noteiktu personu, izmantojot tās sociālo neaizsargātību. Fiktīvās laulības tiek noslēgtas, lai trešo valstu pilsoņi varētu saņemt Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju, kas dotu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstīs. Fiktīvo laulību rezultātā bieži vien personas tiek ekspluatētas gan piespiedu darbā mājsaimniecībā, gan tiek seksuāli izmantotas.

Latvijas valsts teritorijā cilvēku tirdzniecība un ekspluatācija nav izplatīts noziedzīgo nodarījumu veids. Tiek prognozēts, ka Latvija joprojām paliks par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti, un šī tendence saglabāsies līdz ar krīzi valsts ekonomikā. Vēloties uzlabot savu materiālo stāvokli, kā arī rast iespēju turpmāk palikt dzīvot ārvalstīs, Latvijas valstspiederīgie labrātīgi dosies uz Eiropas Savienības attīstītākajām valstīm.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī turpmāk Latvijas valstspiederīgie tiks vervēti nosūtīšanai seksuālai izmantošanai ar šo personu piekrišanu, balstoties uz savstarpējas materiālās izdevības principu ar perspektīvu, ka savervētās personas, lai nopelnītu, regulāri atgriezīsies ārvalstīs, lai nodarbotos ar prostitūciju. Kaut arī Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai ar pašas personas piekrišanu, savervētās personas sevi neuzskata par noziedzīgā nodarījuma cietušajām personām, jo šajos gadījumos liela nozīme ir labas peļņas iespējām ārvalstīs, iesaistoties prostitūcijā.

Pēdējo gadu tendence liecina, ka pieaug iespējamo cilvēku tirdzniecības seksuālās ekspluatācijas nolūkā gadījumu skaits, kad personas tiek apzināti maldinātas par patiesajiem darba apstākļiem ārvalstīs. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad darba meklējumos persona piekrita braukt uz Angliju strādāt, taču reāla darba vietā tika spiesta noslēgt fiktīvas laulības un tika izvarota personu grupā. Šis gadījums liecina par kopējo slikto sociālo un finansiālo situāciju mūsu valstī, kas mudina cilvēkus pamest valsti labākas dzīves meklējumos, un Valsts policijas loma šajos gadījumos ir cīņa ar sekām.

Kaut arī vervētāji Latvijā par savervētājām personām saņem atlīdzību, kuru nevar salīdzināt ar peļņu, kuru gūst cilvēku tirgotāji par cilvēku tirdzniecības upuru ekspluatāciju ārvalstīs, turpinoties krīzei valsts ekonomikā, vervētāji Latvijā varētu būt gatavi arī turpmāk saņemt atlīdzību, kas, viņuprāt, ir viegla peļņa bez liela riska.

Līdz šim Latvijas valsts teritorijā nav konstatēts neviens piespiedu darba ekspluatācijas gadījums, kas atbilstu Latvijas Krimināllikuma 154.¹pantā „Cilvēku tirdzniecība” paredzētajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm. Var prognozēt, ka situācija saglabāsies nemainīga, jo darba devēji pret nodarbinātajiem neizmanto līdzekļus, kas liecinātu par cilvēku ekspluatāciju, savukārt neatbilstoši darba un uzturēšanās apstākļi, aizkavēta vai neizmaksāta alga, garas darba stundas nav pamats kriminālprocesa uzsākšanai par cilvēku tirdzniecību.

Organizētā sutenerisma apkarošana ir viena no Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas cīņai pret cilvēku tirdzniecību un sutenerismu prioritātēm.

Ņemot vērā, ka pēdējos gados pieaug sieviešu skaits no Latvijas, kuras ārvalstīs slēdz fiktīvas laulības, un to, ka vairākos gadījumos sievietes bija nonākušas ekspluatējošos apstākļos, kas atbilst cilvēku tirdzniecības definīcijai, Latvija ir atzinusi fiktīvas laulības par cilvēku tirdzniecības risku. 2013.gada 1.aprīlī spēkā stājās Latvijas Krimināllikuma grozījumi, ieviešot tiesisko regulējumu, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā. Valsts policija jau ierosinājusi 12 kriminālprocesus par personu vervēšanu fiktīvām laulībām.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 1997.gada 4.decembra rezolūciju Nr.97/C 382/01 par pasākumiem fiktīvu laulību apkarošanai definīciju “fiktīvas laulības” ir laulības, ko noslēdz starp kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni vai trešās valsts pilsoni, kurš likumīgi pastāvīgi uzturas kādā dalībvalstī, un kādu trešās valsts pilsoni, un to vienīgais mērķis ir apiet noteikumus par trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos un iegūt uzturēšanās atļauju vai pilnvaru dzīvot kādā dalībvalstī.

Turpinoties globalizācijai, attīstoties tūrismam, pieaugot nabadzībai un sabiedrības marginalizācijai, pieaugot ekonomiskajai un demogrāfiskajai atšķirtībai, pieaugot pieprasījumam pēc seksuālajiem pakalpojumiem un lēta darbaspēka un piedāvājumam, cilvēku tirdzniecības apjomi, kas visā pasaulē ir būtiski, nemazināsies. Paredzams, ka arī Latvijā cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas apjomi nesamazināsies.

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā