Notikumu kalendārs - Marts, 2024

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, ar kuru aizstāj padomes Pamatlēmumus 2002/629/TI

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, ar kuru aizstāj padomes Pamatlēmumus 2002/629/TI.

Ar šo jauno direktīvu tiek paredzēti Eiropas Savienības līmeņa minimālie noteikumi noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai cilvēku tirdzniecības jomā. Ar to arī tiek ieviesti pasākumi, lai pastiprinātu šā nozieguma novēršanu un no tā cietušo aizsardzību.

  KOPSAVILKUMS

Cilvēku tirdzniecība visā pasaulē tiek uzskatīta par vienu no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums un mūsdienu verdzības forma. Jaunā ES pieņemtā direktīva nosaka kopējos minimālos noteikumus, lai konstatētu nodarījumus, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, un piemērotu par tiem sankcijas.

Definīcijas

Par sodāmu ir uzskatāma ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu vervēšana, pārvadāšana, nodošana, izmitināšana vai saņemšana, tostarp kontroles pār minētajām personām maiņa vai nodošana.

Ekspluatācija ietver vismaz:

  • personu iesaistīšanu prostitūcijā vai citus seksuālās izmantošanas veidus,
  • piespiešanu veikt darbu vai sniegt pakalpojumus (tostarp ubagošanu, turēšanu verdzībā vai darbības, kas līdzinās turēšanai verdzībā, kalpībā, izmantošanu noziedzīgās darbībās vai orgānu izņemšanu).

Ekspluatācija pastāv, ja uz personu ir izdarīts spiediens (izteikti draudi, vai lietots spēks, aizvedot ar viltu, krāpjot, maldinot utt.), neatkarīgi no tā, vai cietušais tam ir piekritis.

Ja cietušais ir bērns (persona, kas jaunāka par 18 gadiem), ekspluatēšanas akti automātiski ir uzskatāmi par cilvēku tirdzniecību arī tad, ja nav izmantots neviens no iepriekš minētajiem piespiešanas līdzekļiem.

Sankcijas

Pamudināšana veikt cilvēku tirdzniecību, tāpat kā līdzdalība un atbalstīšana, un mēģinājums ir sodāmi.

Direktīva nosaka maksimālo sodu par šiem nodarījumiem – brīvības atņemšanu vismaz uz pieciem gadiem un vismaz uz desmit gadiem, ja ir konstatēti turpmāk minētie atbildību pastiprinošie apstākļi:

  • nodarījums ir izdarīts pret cietušajiem, kas ir bijuši īpaši neaizsargāti (šajā kategorijā vienmēr ietilpst bērni),
  • nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā,
  • nodarījums tīši vai rupjas neuzmanības dēļ ir apdraudējis cietušā dzīvību,
  • nodarījums ir izdarīts īpaši vardarbīgi vai ir radījis cietušajam īpaši smagu kaitējumu.

Arī juridiskas personas var saukt pie atbildības par nodarījumiem, ko to labā izdarījusi persona, kura ieņem vadošu amatu juridiskajās personās. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja personas uzraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu to, ka šos nodarījumus veic persona, kas ir tās pakļautībā.

Juridiskai personai var piemērot naudas sodu kā kriminālsodu vai cita veida sodu, vai to var pakļaut tiesas uzraudzībai vai likvidēt.

Dalībvalstis var nolemt cilvēku tirdzniecībā cietušos nesaukt pie kriminālatbildības un tiem nepiemērot sankcijas par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās, ko viņi tikuši piespiesti izdarīt.

Saistībā ar citiem nodarījumiem direktīvā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja saukt pie kriminālatbildības savus pilsoņus, kuri nodarījumus ir izdarījuši citā ES valstī, un izmantot tādus izmeklēšanas līdzekļus, kas raksturīgi organizētās noziedzības apkarošanai, piemēram, tālruņa sarunu noklausīšanos.

Palīdzība cietušajiem, to atbalsts un aizsardzība

Dalībvalstīm ir jāraugās, lai cietušajiem tiktu sniegta palīdzība un atbalsts gan pirms kriminālprocesa, gan tā laikā un pēc tā, lai tie varētu izmantot savas tiesības, kuras tiem piešķir cietušā statuss kriminālprocesā. Šis atbalsts var izpausties kā izmitināšana, medicīniskās aprūpes nodrošināšana, tostarp psiholoģiskā atbalsta sniegšana, kā arī informēšana un mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumu nodrošināšana, ja tā ir nepieciešama. Bērniem kā īpaši neaizsargātiem cietušajiem jāgūst labums no papildu pasākumiem, piemēram, fiziska un psihosociāla atbalsta, piekļuves izglītības sistēmai un vajadzības gadījumā – iespējas iecelt aizbildni vai pārstāvi.

Izmeklēšanas un kriminālprocesa laikā cietušajiem jāsaņem piemērota aizsardzība, kas vajadzības gadījumā ietver bezmaksas piekļuvi juridiskai palīdzībai un pārstāvībai un liecinieku aizsardzības programmai. Cietušais jāpasargā no jebkādām papildu traumām, piemēram, pasargājot viņu no kontaktēšanās ar apsūdzēto. Bērniem jānodrošina īpaši pasākumi, jo sevišķi saistībā ar apstākļiem viņu uzklausīšanā. Viņi jānopratina nekavējoties, piemērotās telpās, un tas jādara īpaši apmācītiem speciālistiem.

Cilvēku tirdzniecībā cietušajiem jābūt piekļuvei shēmām, kas paredz kompensācijas ar nodomu veiktos vardarbīgos noziegumos cietušajiem.

Preventīvie pasākumi

Lai novērstu cilvēku tirdzniecību, direktīva dalībvalstīm nosaka pienākumu:

  • ar izglītības un apmācības palīdzību samazināt pieprasījumu,
  • īstenot informēšanas un izpratnes vairošanas kampaņas,
  • apmācīt ierēdņus, kas varētu nonākt saskarē ar cilvēku tirdzniecības upuriem,
  • veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, ka noziedzīgs nodarījums ir seksuālu vai cita veida pakalpojumu izmantošana, kuru sniedzējs ir cilvēku tirdzniecības upuris.

Eiropas koordinators cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā ir ieviests ar mērķi nodrošināt vienotu pieeju cīņai pret šo noziegumu ES.

Dānija nepiedalās šajā direktīvā.

Priekšvēsture

Cilvēku tirdzniecība ir skaidri aizliegta saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un ES cilvēku tirdzniecības apkarošanu ir noteikusi par vienu no Stokholmas programmas prioritātēm.

Šī jaunā direktīva aizstāj Pamatlēmumu 2002/629/TI par cilvēku tirdzniecības apkarošanu. Tajā ir pieņemta plašāka šā nozieguma definīcija, iekļaujot citus ekspluatācijas veidus.

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā