Notikumu kalendārs - Septembris, 2017

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi

Personas tiesības saņemt valsts nodrošinātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 7.punkts un 3.panta ceturtā daļa, savukārt pakalpojuma saņemšanas kārtību un saturu nosaka attiecīgi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” un Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumi Nr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti kopš 2006.gada saskaņā ar 2006.gada 31.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”, kas nosaka kārtību, kādā persona, kura atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri, saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem, un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri. Tādējādi valstī ir ieviesti atbalsta pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem, nodrošinot psihosociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību.

Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanas organizēšana un valsts piešķirtā finansējuma administrēšana. Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) ir Labklājības ministrijas pārziņā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem sniegšanas koordinēšanu, pieņem lēmumu par pakalpojumu sniegšanu vai atteikumu sniegt pakalpojumus un veido sniegto pakalpojumu datubāzi.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kurss personai ir līdz 180 kalendāra dienām. Papildus persona var saņemt piecas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas (konsultācijas ilgums – viena stunda) divu gadu laikā pēc pakalpojumu kursa beigām, ja persona nesaņem atbalstu kriminālprocesa laikā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumu Nr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” prasībām, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:  

- drošu patvērumu un klienta izmitināšanu, ja nepieciešams, sadarbojoties ar tiesībaizsardzības iestādēm un citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem vai izmantojot citas normatīvajos aktos atļautās izmitināšanas iespējas;

- klienta konfidencialitāti un datu aizsardzību;

- sociālo pakalpojumu kursa laikā – psihosociālu palīdzību, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām un rehabilitācijas plānam;

- atbalstu saistībā ar kriminālprocesu – psihosociālu palīdzību (individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā – sociālo pakalpojumu kursa laikā un pēc tā beigām, kā arī, ja nepieciešams, personas pārstāvību tiesā;

- iespēju apgūt vai uzlabot pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņas un, ja nepieciešams, saņemt pirmās nepieciešamības preces (piemēram, pārtiku, medikamentus, apģērbu, apavus vai naudas līdzekļus to iegādei);

- klienta iesaistīšanos apmācības un izglītības programmās, ja tas sekmē klienta reintegrāciju sabiedrībā un darba tirgū;

- pēc sociālo pakalpojumu kursa pabeigšanas – piecas konsultācijas (vienas konsultācijas ilgums – viena stunda), ja personai tās nepieciešamas, bet viņai tās netiek nodrošinātas atbalsta saistībā ar kriminālprocesu ietvaros;

- tulka pakalpojumus rakstveidā un mutiski, ja tādi personai ir nepieciešami sociālo pakalpojumu kursa laikā, atbalsta saistībā ar kriminālprocesu ietvaros, pēc sociālo pakalpojumu kursa pabeigšanas – piecu konsultāciju laikā un konsultāciju nepilngadīgo klientu ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā, laikā;

- ja nepieciešams, kopumā piecas konsultācijas nepilngadīgo klientu ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā;

- ja nepieciešams, ārvalstī esoša klienta vai potenciālā klienta, kā arī viņu nepilngadīgo bērnu (ja tie atrodas kopā ar klientu vai potenciālo klientu) nokļūšanas organizēšanu līdz pakalpojuma sniegšanas vietai un, ja klients vai potenciālais klients patstāvīgi nav spējīgs ceļot, tā pavadīšanu no ārvalsts līdz sociālo pakalpojumu sniegšanas vietai;

- klienta rehabilitācijas procesa izvērtēšanu atbilstoši nepieciešamībai un beidzot pakalpojuma sniegšanu.

Publiskā konkursa kārtībā izvēlētais sociālo pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem sniedzējs (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs) sociālās rehabilitācijas ietvaros piesaista starpprofesionāļu komandu (psihologs, psihoterapeits, jurists, medicīnas darbinieks, Valsts policijas darbinieks) un pēc vajadzības arī citus speciālistus (stomatologs, ginekologs, psihiatrs u.c.), kā arī cilvēku tirdzniecības upuriem piedāvā drošu mājokli kā rehabilitācijas vietu uz visu pakalpojuma laiku vai uz laiku, ko izvēlas klients, ja tas klientam ir nepieciešams. Gadījumā, ja ir nepieciešama drošās patvēruma vietas maiņa (piemēram, vervētāji ir saņēmuši informāciju par upura atrašanās vietu), to ir iespējams izdarīt, pateicoties pakalpojumu sniedzēja sadarbībai ar vairākām citām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Nepilngadīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri, palīdzība pieejama vispārējā kārtībā pie pakalpojumu sniedzēja. Pakalpojumu sniedzējs savu iespēju robežās cilvēku tirdzniecības upurim sniedz atbalstu arī darba meklējumos.

Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" kopš 2007.gada publiskā iepirkuma kārtībā sniedza valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem. 2013.gada 18.aprīlī tika noslēgts iepirkuma līgums starp Labklājības ministriju un biedrību "Patvērumu "Drošā māja"" par 48 cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju un atbalsta pakalpojumu saistībā ar cilvēku tirdzniecības upura dalību kriminālprocesā sniegšanu 2013.gadā un 2014.gadā. Kopējā līguma summa bija 247 938 eiro.

Biedrība "Resursu centrs sievietēm "Marta"" uzvarēja Labklājības ministrijas publiskajā iepirkumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pakalpojumu kriminālprocesa laikā sniegšana cilvēku tirdzniecības upuriem" (identifikācijas numurs LRLM 2014/28-3-02/25) un ieguva tiesības nodrošināt valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pakalpojumu kriminālprocesa laikā cilvēku tirdzniecības upuriem 2015.gadā un 2016.gadā.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana 2017. – 2018. gadā tiek organizēta tā, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji, kas ir kvalificēti sniegt minēto pakalpojumu un piedalās Labklājības ministrijas rīkotajā publiskajā iepirkumā, iegūst tiesības slēgt līgumu ar Labklājības ministriju par tiesībām šajā laikā nodrošināt valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem. Līdz ar to 2017. un 2018. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem sniegs gan biedrība “Patvērums “Drošā māja””, gan biedrība “Resursu centrs sievietēm “Marta””.

Ilgtermiņa palīdzība ir iespējama ar pašvaldību sociālo dienestu līdzdalību, ar kuriem nepieciešamības gadījumā upura rehabilitācijas sākumposmā sadarbību nodibina nevalstiskās organizācijas speciālisti, tomēr cilvēku tirdzniecības upuriem nav izveidota speciāla programma, kurā būtu paredzēti papildus pakalpojumi, piemēram, valsts apmaksāta ilgtermiņa palīdzība mājokļa nodrošināšanai vai cita ilgtermiņa palīdzība, kas nepieciešama upura integrācijai sabiedrībā un darba tirgus pieejamībā.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (cilvēku tirdzniecības upuriem) groza aprēķinu tehnoloģija

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam valstij ir pienākums sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursa saturu veido:

  • psihosociāla palīdzība, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām,
  • drošs patvērums un klienta izmitināšana,
  • iespēja apgūt vai uzlabot klienta pašaprūpes vai pašapkalpošanās iemaņas,
  • klienta iesaistīšana apmācības un izglītības programmās, ja tas sekmē klienta reintegrāciju sabiedrībā un darba tirgū,
  • piecas pakalpojuma sniedzēja konsultācijas cilvēku tirdzniecības upuru nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā,
  • ārvalstī esoša klienta vai potenciālā klienta un viņa pavadībā esošo nepilngadīgo bērnu nokļūšanas līdz pakalpojuma sniegšanas vietai organizēšana un pavadīšana nepieciešamības gadījumā,
  • un citi pasākumi atbilstoši pakalpojuma sniedzēja speciālistu izstrādātajam klienta individuālās sociālās rehabilitācijas plānam.

Lai noteiktu, kādas aktivitātes ietilpst valsts apmaksātā sociālās rehabilitācijas pakalpojumā, kā arī tā izmaksas, Labklājības ministrija izveidoja sociālās rehabilitācijas pakalpojuma groza aprēķinu tehnoloģiju.

Atbilstoši aprēķiniem sociālās rehabilitācijas pakalpojuma groza aktivitātes un izmaksas iedalītas trīs posmos:

  • 1.posms - sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursa uzsākšana.

Vidējās izmaksas uz 1 klientu kursa laikā ir 2091,28 eiro, t.sk. pakalpojuma izmaksas 1901,16 eiro un administrēšanas izmaksas 190,12 eiro.

Šajā posmā notiek sadarbība ar Latvijas vai ārvalstu, pašvaldību, valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, lai sagaidītu un izvērtētu cilvēku, kā arī noteiktu viņa atbilstību cilvēktirdzniecības upura statusam, segtu nepieciešamos ceļa izdevumus un nogādātu drošā mājvietā, nepieciešamības gadījumā nodrošinātu viņa pavadību. Tāpat notiek speciālistu komisijas darbs, kas izvērtē potenciālā klienta atbilstību cilvēktirdzniecības upura kritērijiem.

  • 2.posms - sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana.

Sociālās rehabilitācijas kurss ilgst līdz 180 dienām. Šī kursa aktivitātes iedalītas 2 grupās - tiešās sociālās rehabilitācijas aktivitātes (individuālo konsultāciju veidā) un ar minētā pakalpojuma organizēšanu saistītās aktivitātes (izmitināšana, pirmās nepieciešamības preču iegāde, dokumentu atjaunošana, u.c.).

2.posmā viena cilvēku tirdzniecības upura sociālās rehabilitācija pakalpojuma kurss (180 dienas) maksimāli izmaksā 4699,80 eiro. Aprēķinātās izmaksas uz 1 cilvēktirdzniecības upuri dienā ir 26,11 eiro. Minēto summu veido:

  • tiešās pakalpojuma izmaksas - 8,36 eiro,
  • ar pakalpojuma organizēšanu un normatīvajos aktos noteikto prasību nodrošināšanu saistītās izmaksas -15,38 eiro,
  • administrēšanas izmaksas - 2,37 eiro.
  • 3.posms - konsultācijas pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursa pabeigšanas.

Šī posma maksimālās izmaksas kursa laikā uz 1 klientu veido speciālistu konsultācijas kriminālprocesa laikā 2902,35 eiro apmērā, t.sk. konsultāciju izmaksas 2638,50 eiro un administrēšanas izmaksas 263,85 eiro. Savukārt, ja cilvēks nepiedalās kriminālprocesā, viņš saņem piecas individuālas konsultācijas pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursa beigām. Līdz ar to kopējās maksimālās izmaksas konsultācijām ir 96,75 eiro, t.sk. konsultāciju izmaksas 87,95 eiro un administrēšanas izmaksas 8,80 eiro.

Kopš 2013.gada 1.janvāra sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saturā ietilpst arī atbalsta pakalpojumi tiem cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri iesaistās kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību kā cietušie vai liecinieki. Minētie atbalsta pakalpojumi, nepārsniedzot 150 stundas gadā 3 gadu periodā, ietver psihosociālu palīdzību (psihologs, psihoterapeits, individuālas jurista un sociālā darbinieka konsultācijas), tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams, pārstāvību tiesā.

Savukārt cilvēkiem, kuri minētos atbalsta pakalpojumus nesaņem, ir tiesības nepieciešamības gadījumā saņemt piecas pakalpojuma sniedzēja sniegtas individuālas konsultācijas pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursa beigām.

Labklājības ministrija uzsver, ka aprēķinos izmantoti vidējie sociālās rehabilitācijas kursa sniegšanas apjomi, atbilstoši kuriem pasūtītājs veic apmaksu par pakalpojumu.  Reāli nodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pakalpojuma sniedzējs ievēro katra cilvēktirdzniecības upura individuālo sociālās rehabilitācijas plānā noteikto rehabilitācijas apjomu, intensitāti un nepieciešamo speciālistu piesaisti. Līdz ar to faktiskie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas apjomi katram klientam var atšķirties t.i., tie var būt mazāki vai lielāki nekā aprēķinos noteikts.  

Piemēram, 1.posma ietvaros, veicot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursa aktivitātes, vērtē katra potenciālā klienta faktisko nepieciešamību pēc ceļa izdevumu segšanas, drošas mājvietas un speciālistu komisijas darba.

 

Informāciju sagatavoja: Labklājības ministrija, 2017.gada 2.janvārī.

 

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā