Direktīvas 2009/52/EK 9.pants paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka aizlieguma nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas tajās uzturas nelikumīgi, pārkāpums ir kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, ja tas ir izdarīts ar nodomu, un visos turpmāk norādītos apstākļos, kā noteikts valsts tiesību aktos, proti, pārkāpumu izdara darba devējs, kas, kaut arī iepriekš nav apsūdzēts vai notiesāts par nodarījumu saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/629/TI, izmanto trešās valsts valstspiederīgā, kas uzturas nelikumīgi, darbu vai pakalpojumus, apzinoties, ka viņš ir cilvēku tirdzniecības upuris.
Saskaņā ar Krimināllikuma 280.panta "Personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšana" otro daļu, ja apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris, — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Tā kā Direktīva 2009/52/EK vērsta uz nelegālās imigrācijas novēršanu, tad jēdziens "cilvēku tirdzniecības upuris" saprotams visplašākajā nozīmē, tai skaitā ar to saprotot personu, kura tikusi atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri, un personu, kura acīmredzami atbilst Krimināllikuma 154.2pantā noteiktā cilvēku tirdzniecības jēdziena pazīmēm, bet kura nav atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Tādējādi norma ir vērsta uz darba devēju atturēšanu no šādas prettiesiskas rīcības. Rezultātā tiek mazinātas iespējas trešo valstu pilsoņiem nelegāli strādāt Latvijas Republikā un samazinās nelegālās nodarbinātības kā nelegālo imigrāciju veicinošā faktora ietekme.
Ziņojumā ir atsauces uz cilvēku tirdzniecību un tās sasaistītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, ar kuru aizstāj padomes Pamatlēmumus 2002/629/TI, īpaši kas attiecas uz cilvēku tirdzniecības novēršanu Direktīvas 2011/36/ES 18.pantā "Preventīvie pasākumi" noteikto.
Direktīvas 2011/36/ES preambulas 26.punktā ir atsauce uz Direktīvu 2009/52/EK, kurā minēts, ka Direktīvā 2009/52/EK ir noteiktas sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelegāli, un kas, kaut arī nav apsūdzēti vai notiesāti par cilvēku tirdzniecību, izmanto kādas personas darbu vai pakalpojumus, zinot, ka šī persona ir cilvēku tirdzniecības upuris. Turklāt dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja noteikt sankcijas pret visām personām, kas izmanto upura pakalpojumus, zinot, ka šī persona ir cilvēku tirdzniecības upuris. Šāda plašāka kriminālatbildības piemērošana varētu attiekties uz to darba devēju rīcību, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas legāli, un Savienības pilsoņus, kā arī uz to personu rīcību, kas pērk seksuālos pakalpojumus no jebkura cilvēku tirdzniecības upura neatkarīgi no viņa valstspiederības.
Krimināllikuma 154.2 pants nosaka, ka cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.
Ekspluatācija šā panta izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana.
Atbildība par cilvēku tirdzniecību paredzēta Krimināllikuma 154.1 pantā, kas nosaka, ka par cilvēku tirdzniecību — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Par cilvēku tirdzniecību, ja tā izdarīta pret nepilngadīgo vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Par cilvēku tirdzniecību, ja tā apdraudējusi cietušā dzīvību vai izraisījusi smagas sekas vai ja tā izdarīta ar sevišķu cietsirdību vai pret mazgadīgo, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
