Notikumu kalendārs - Novembris, 2017

Eksperti: praksē nav "perfektā" cilvēku tirdzniecības upura

05.06.2017

2017.gada 10. – 11.maijā Igaunijā, Tallinā norisinājās Ziemeļu Ministru padomes Igaunijas biroja un Igaunijas Sociālo lietu ministrijas organizētais ekspertu forums par cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu un aizsardzību, kurā piedalījās 80 dalībnieki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Islandes, Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Baltijas jūras valstu padomes (CBSS).

Latviju ekspertu forumā pārstāvēja Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Valsts robežsardze, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, Labklājības ministrija, Ārlietu ministrija, biedrība “Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības” un biedrība “Centrs Marta”.

   

Ekspertu forumā, analizējot pārrobežu cilvēku tirdzniecības gadījumus gan seksuālās izmantošanas, gan darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, tika norādīts uz to, ka cilvēku tirdzniecības upuri visbiežāk vaino sevi par notikušo, ekspluatācijas rezultātā guvuši smagas psiholoģiskas un fiziskas traumas, seksuāli transmisīvās slimības un HIV, nonākuši narkotisko vielu atkarībā, nevienam netic un neuzticas, cilvēku tirdzniecībā iesaistītie trešo valstu valstspiederīgie (visbiežāk no Nigērijas un citām Āfrikas valstīm) ir ievainojamības stāvoklī, jo tiek turēti “neesošu parādu verdzībā”, kas tiem ir jāatstrādā, galvenokārt sniedzot seksuālos pakalpojumus, “parādu” summas svārstās pat līdz 60`000 euro, jo viņiem nav izpratnes par naudas vērtību, tiek turēti bailēs no vudū reliģijas draudiem, kas var kaitēt gan upurim, gan viņa ģimenes locekļiem. Līdz ar to atkal un atkal nācās atzīt, ka, identificējot iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri, nevaram sagaidīt, ka upuris raudās un lūgsies pēc palīdzības. Nav tādu “perfekto upuru”. Ir tikai iedomas un gaidas par to, kāds izskatās “perfektais” cilvēku tirdzniecības upuris: raudošs, pazemīgs, vājš, iepriekš nav pazinis vainīgās personas (traffickers), ticis nolaupīts, bēdzis vai mēģinājis bēgt, pateicīgs par palīdzību, stāsta loģisku, sakarīgu stāstu, ar tīru pagātni, bez atkarībām, parasti jauna sieviete, nav nekādu neskaidrību par personas izcelsmi un uzturēšanās vietu. Nepareiza izpratne par to, kas ir cilvēku tirdzniecības upuris un kāds izskatās cilvēku tirdzniecības upuris, noved pie tā, ka cilvēku tirdzniecības upuri netiek identificēti un nesaņem palīdzību, atbalstu un aizsardzību.

 

Foruma dalībnieki tika iepazīstināti ar pētījuma “Research of victims needs in connection with rehabilitation services and clarifying motivation factors that help to leave the trafficking environment” (autors Romans Krolovs [Roman KRÕLOV]) rezultātiem par sievietēm, kuras pakļautas cilvēku tirdzniecībai un prostitūcijai un sievietēm, kuras ir pametušas prostitūciju. Pētījums rada izpratni par to, kā persona tiek iesaistīta prostitūcijā un pakļauta cilvēku tirdzniecībai – pamatā tā ir personas ievainojamība. Pēc iesaistīšanās prostitūcijā sievietēm parādās uzvedības izmaiņas, negatīvas sekas uz uzvedību: agresija pret sevi, nežēlība, dusmas. Prostitūcijas pieredzes rezultātā veidojas narkotiku atkarība. Izmainās sociālās saites – nav vairs draugu, un tā ir liela barjera, lai personu izietu no prostitūcijas. Seksuālo pakalpojumu pircēji un suteneri ir vienīgie paziņas, nav neviena, kas personai varētu sniegt atbalstu. Rehabilitācijas laikā lielākais izaicinājums ir tieši sociālo saišu veidošana, jo to personai nav. Cilvēki nepamet prostitūciju ne jau tāpēc, ka viņiem patīk nodarboties ar prostitūciju, bet tāpēc, ka nav atbalsta un palīdzības, lai to spētu izdarīt. Prostitūcijā iesaistītās personas nevienam netic, jo viņām tiek melots, doti viltus solījumi, ar viņām pastāvīgi manipulē. Pētījumā 25% respondentu apliecinājušas, ka viņām tika ierobežota brīvība, un tas liecina par cilvēku tirdzniecību. Tās personas, kuras pametušas prostitūciju un iekļāvušās sabiedrībā, pamatā izmanto vārdus – pārliecība, prieks, iespēja, jauns. Savukārt prostitūcijā iesaistītās personas galvenokārt izmanto vārdus – nauda, ienākums, sāpes, bailes, vilšanās. Pozitīvās korelācijas ir jauna dzīve, jauns darbs, ģimene. Kad persona iziet no prostitūcijas, viņa saskaras ar daudziem izaicinājumiem: sociālo saišu veidošana, viņām ir slikta finansiālā uzvedība, proti, neprot rīkoties un pārvaldīt naudas līdzekļus, pēctraumatiskais sindroms, piemēram, saskarsmē ar cilvēkiem izmanto flirtēšanu.

 

Lai valstis veiksmīgi spētu īstenot cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu, identificēšanu un gadījuma risināšanu, ir nepieciešams pilnveidot gan speciālistu, praktiķu izpratni, zināšanas par cilvēku tirdzniecību, par tās pazīmēm, par to, kā atpazīt upuri, gan uzlabot starpinstitūciju sadarbību nacionālā un pārrobežu līmenī.

 

Svarīgi atcerēties un ņemt vērā – netiesāt upuri par notikušo un lēmumus pieņemt par labu cietušajai personai.


Informāciju sagatavoja un publicēja: Iekšlietu ministrija, 67829674

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā