Fiktīvās laulības Eiropā uzņem apgriezienus; arī bēgļi var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem

28.09.2015. Latvijas likumdošana paredz, ka personu sauc pie kriminālatbildības, ja tā apzināti veikusi darbības, lai nodrošinātu trešo valstu piederīgajiem likumīgas iespējas iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī. Fiktīvas laulības ir izrādījies «ejošākais» veids, kā to izdarīt. Par to, kā arvien pieaugošās migrācijas apstākļos cīnās ar šo postošo fenomenu, «Apollo» sarunājās ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu.

Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc šādas fiktīvas laulības plaukst un zeļ?

Daudzās ES dalībvalstīs laulāšanās process ir ļoti demokrātisks, proti, netiek pārbaudīts, kas laulājas, kādi ir iemesli, bieži vien nepievērš uzmanību pat tam, ka sieviete ar vīrieti nespēj komunicēt vienā valodā. Nepārbauda arī, cik ilgi viņi vispār ir pazīstami. Tādā veidā ļaunprātīgi izmantojot valsts piedāvātās iespējas cilvēki veicina fiktīvās laulības. Pavisam nesen – augustā - Īrija izdarīja grozījumus savos normatīvajos aktos, lai vairs nebūtu tik viegli noslēgt fiktīvas laulības. Tikko laulību reģistrētājam radīsies kaut mazākās aizdomas par pāra nolūku noslēgt fiktīvas laulības, viņš informēs policiju un imigrācijas pārvaldi.

Vai pašreizējā «bēgļu krīze» ir iemesls, kāpēc tas tika izdarīts?

Nē, jo Latvija jau kopš 2006.gada ir mudinājusi Īrijas kompetentās iestādes risināt fiktīvo laulību problēmu savā valstī. Taču jau šobrīd ES dalībvalstīs ir ļoti daudz migrantu, kuri meklē iespējas, kā likumīgi uzturēties ES. Cilvēki arvien izdomā jaunus paņēmienus, kā apiet mūsu radītos šķēršļus.

Piemēram?

Sievietes vairs netiek uzrunātas «pa tiešo», piedāvājot naudu par laulībām, bet gan meklētas internetā, piedāvājot darbu. Viņas atbrauc, uzzina, ka darba nav, bet ir kandidāts, ar kuru jālaulājas. Parasti sievietes, kuras ir braukušas strādāt, uz šādiem nosacījumiem tomēr nepiekrīt, un tad sākas ļaunākais scenārijs. Viņas tiek dažādi iespaidotas – gan fiziski, gan morāli. Nereti tiek arī izvarotas. Mīļā miera labad, lai tas murgs ātrāk beigtos, viņas beigās piekrīt apprecēties. Taču parasti ar laulībām jau nekas nebeidzas, un situācija kļūst arvien sliktāka. Tas ir apburtais loks.

Visu interviju lasiet portālā www.apollo.lv<<

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Informāciju sagatavoja un publicēja (saskaņojot ar apollo.lv redakciju): Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com