Pētījuma ietvaros tika intervētas organizācijas no Beļģijas, Lielbritānijas, Itālijas un Lietuvas, lai apkopotu ārzemju organizāciju labo praksi. Izpētes ziņojuma mērķis bija uzlabot sociālās rehabilitācijas programmu bērnu cilvēku tirdzniecības (turpmāk - CT) upuriem Latvijā, kas šobrīd ir izstrādāta, pamatojoties uz pieaugušo upuru vajadzībām, un nav efektīva attiecībā uz bērniem. Balstoties uz četru organizāciju interviju datiem un empīriskiem pierādījumiem, kas iegūti literatūras analīzē, tika identificēti virkne ieteikumu un labās prakses piemēru, kā iespējams uzlabot palīdzības un atbalsta sniegšanu nepilngadīgajiem cilvēku tirdzniecības upuriem, un kurus būtu ieteicams piemērot Latvijas situācijā. Šajā kopsavilkumā ir apkoptas 5 sākotnējas prioritātes, kuru īstenošana ļaus veidot tādus pakalpojumus un atbalsta formas, kas būs vairāk piemērotas cietušā bērna pieredzei, tās sekām un vajadzībām veiksmīgai atlabšanai, integrācijai un pilnvērtīgai dzīvei.
Pašreizējās atbalsta programmas pieejamības pagarināšana
Ekspektācijas, ka veiksmīga cietušo bērnu rehabilitācija un reintegrācija ir iespējama 6 mēnešu laikā, neņem vērā CT problemātiku, tās sekām uz bērnu psiholoģisko un fizisko veselību un atlabšanas un integrācijas procesiem. Centra MARTA speciālistu pieredze rāda, ka tikai vienā gadījumā izdevies sasniegt veiksmīgu cietušā bērna atlabšanu un integrāciju, turklāt šajā gadījumā bērna iespēju pilnvērtīgi turpināt dzīvi veicināja ne tikai CT rehabilitācijas programma, bet arī vairāki ārēji faktori pēc programmas beigām. Gan literatūras analīze, gan intervēto organizāciju pieredze uzsver, ka programmas ilgumam jābūt balstītam uz reālajām bērna vajadzībām, nevis administratīvo vai politisko lēmumamu par programmas ilgumu.
Holistisks vajadzību izvērtējums un visaptveroša vajadzību plāna sastādīšana un īstenošana
Šobrīd programmā tiek galvenokārt izvērtētas sociālās funkcionēšanas vajadzības, kas ir svarīgs solis, nonākot līdz bērna sagatavošanai veiksmīgai reintegrācijai. Ir saprotams, ka ierobežotais programmas termiņš neļauj veikt arī citu, tikpat svarīgu, vajadzību izvērtējumu un darbu pie šo problēmu risināšanas. Tajā pašā laikā fokuss uz sociālo funkcionēšanu vien neļauj risināt tās vajadzības, kas bērnam ir citās jomās, īpaši atlabšanas posmā. Izlaižot kādu no palīdzības posmiem vai vajadzības jomu, nav iespējams sagaidīt labus rezultātus programmas noslēgumā. Fiziska un emocionāla drošība ir pamata vajadzība, kas cietušajam ļauj veidot stabilu atlabšanu, kā arī ir svarīgs priekšnoteikums, lai novērstu reviktimizāciju. Gan fiziskās, gan emocionālās drošības riski un vajadzības ir jāvērtē un jārisina ekoloģiskā veidā – individuālā līmenī, bērna ģimenes un mājas vides līmenī, kopienas līmenī.
Traumas izpratnē balstīta aprūpe
Šo prioritāti ir nepieciešams īstenot, lai stiprinātu un pilnveidotu pakalpojumu sniedzēju speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar cietušajiem. Tāpat būtiski ir attīstīt šo principu arī “ārējo” speciālistu komandai (piemēram, atbalsta programmā piesaistītais ģimenes ārsts, ginekologs, sociālais rehabilitētājs, advokāts u.c. iesaistītie speciālisti). Literatūras analīze liecina, ka traumas izpratnē balstīts speciālistu darbs, pakalpojumi un prakse ir efektīvs veids, kā sniegt tādu atbalstu, kas ņem vērā cietušo bērnu traumatisko pieredzi, tās sekas uz bērnu un kā šīs sekas izpaužas bērna attiecību, emociju, somatiskajā, uzvedības, kognitīvajā jomās. Līdz ar to šī pieeja ļauj veidot tādu atbalstu, kas labāk reaģē uz bērna vajadzībām un tādējādi stiprina bērna līdzdarbošanos atbalsta programmā.
CT atbalsta/pakalpojumu programmas kvalitātes standartu veidošana un regulāra sniegto pakalpojumu/atbalsta izvērtēšana, balstoties uz definētajiem kvalitātes standartiem
Šī prioritāte ir nepieciešama, lai identificētu stipros un vājos programmas posmus, iekšējos un ārējos šķēršļus efektīvai palīdzības sniegšanai, sistemātiski pilnveidotu sniegto pakalpojumu un atbalsta kvalitāti, kā arī ļautu veidot vajadzībās balstītus jaunus pakalpojumus un atbalsta formas. Ieteicams izvērtēšanas procesā aktīvi iesaistīt izdzīvotājus un tiešo mērķa grupu. Ieteicams kvalitātes standartus veidot visiem atbalsta sistēmas dalībniekiem, procesiem un praksēm un balstoties uz starptautiskiem kvalitātes standartiem CT cietušo aprūpē.
Informēšanas, identificēšanas un prevencijas darbs ar augsta riska jauniešu grupām
Literatūras izpēte ļauj identificēt jauniešu grupas, kuras ir pakļautas augstam CT riskam: (1) bērni un jaunieši, kuri ir jau cietuši no dažādām vardarbības formām (īpaši – pamešanas novārtā un seksuālas vardarbības); (2) jaunieši, kas bēg no mājām; ielas jaunieši; jaunieši bezpajumtnieki; (3) jaunieši, kuri ir vardarbīgās partnerattiecībās ar vienaudzi. Papildus augsta riska grupu, ko identificējuši Centra MARTA speciālisti, ir jaunieši ārpusģimenes aprūpē, kuri iespējams saskārušies gan ar vardarbību ģimenē, gan drošības apdraudējumiem dzīvesvietā, gan vardarbīgām attiecībām.
Informāciju sagatavoja biedrība "Centrs MARTA".
