Notikumu kalendārs - Jūnijs, 2020

Izstrādātas vadlīnijas medijiem par cilvēku tirdzniecības gadījumu atspoguļošanu

18.12.2019

“Vērst uzmanību uz dzimumu aspektu cilvēku tirdzniecībā un upuri nosodošu stereotipisku attieksmi, nodrošinot masu medijus ar zināšanām un rīkiem, kas nepieciešami, lai informētu sabiedrību par cilvēku tirdzniecības gadījumiem” ir viens no ambicioziem mērķiem, kas tika noteikts, īstenojot Baltijas jūras valstu padomes projektu cilvēku tirdzniecības novēršanai HOF-BSR “Bruģējot ceļu saskaņotam darbības ietvaram Baltijas jūras reģionā”. #HOFBSR

Šī mērķa sasniegšanai tika veikti pētījumi Baltijas jūras reģiona valstīs – Dānijā, Igaunijā, Krievijas Federācijā, Latvijā, Lietuvā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā – par cilvēku tirdzniecības rāmējumu nacionālajos medijos, kas ir pamats un lielisks papildinājums izstrādātajai rokasgrāmatai “Vadlīnijas. Mediji un cilvēku tirdzniecība”, kā arī tika organizēti semināri žurnālistiem un cilvēku tirdzniecības novēršanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem.

Seminārs mediju pārstāvjiem par cilvēku tirdzniecību Latvijā notika Iekšlietu ministrijā 2019.gada 31.maijā – par semināru lasiet publikācijā “Seminārs mediju pārstāvjiem par cilvēku tirdzniecību. Ir reizes, kad jāizšķiras, kas medija pārstāvis ir visupirms - žurnālists vai cilvēks”.


“Vadlīnijas. Mediji un cilvēku tirdzniecība” (2019)

"Guidelines. Media and trafficking in human beings"

Cilvēku tirdzniecība ir kompleksa sociāla problēma, kuras attēlošanai nepieciešama pārdomāta, informēta un īpaši līdzjūtīga žurnālistikas pieeja, lai sniegtu kontekstu, izteiktu upuru viedokli un palīdzētu meklēt risinājumus.

 

Medijiem un žurnālistikai jāuzņemas pozitīva loma, pārliecinot pasauli, ka cilvēku tirdzniecības apjomus ir iespējams samazināt vai pat pilnībā izskaust. Politiskajiem līderiem un sabiedrībai kopumā jāizlasa, jādzird un jāredz viss cilvēku tirdzniecības stāsts. Tas ir būtisks pirmais solis, veidojot politisko gribu, kas nepieciešama, lai novērstu cilvēku tirdzniecības pamatiemeslus.

 

Padomi un ieteikumi, kas izklāstīti šajā publikācijā, palīdzēs žurnālistiem apdomāt, kā tiek stāstīts par cilvēku tirdzniecību, apsvērt juridiskos un cilvēktiesību jautājumus, attieksmi pret upuriem, viņu privātumu un labklājību, kā arī to, kā izstāstīt stāstu cilvēciski, veidā, lai palīdzētu sabiedrībai labāk izprast šo problēmu un nepieciešamos risinājumus.

 

Nacionālie pētījumi par cilvēku tirdzniecības rāmēju nacionālajos medijos:

DānijaFrom bodies to borders. Human trafficking, migration and gender in the Danish media 2010 – 2019 (angļu valodā)

IgaunijaMedia representation of Human Trafficking in Estonia, A.Markina, 2019 (angļu valodā)

Krievijas FederācijaJournalism vis-à-vis Human Trafficking: Review of the Russian Media, Vera Gracheva, Ph.D, 2019 (angļu valodā)

LatvijaReview of the Media Framing of Human Trafficking in Latvia, Anda Rožukalne, Faculty of Communication Riga Stradiņš University, 2019 (angļu valodā)

Cilvēktirdzniecības atspoguļojums un rāmējums Latvijas medijos, Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultāte, 2019 (latviešu valodā)

LietuvaPrekybos žmonėmis rėminimas Lietuvos internetinėje spaudoje, 2019 (kopsavilkums angļu valodā, pētījums lietuviešu valodā)

SomijaReview of Media Framing of Human Trafficking in Finnish News Media, Terhi Tafari, LLM, BSocSci, 2019 (angļu valodā)

VācijaReview of the Media Framing of Human Trafficking in Germany, Eva Küblbeck, LL.M, German NGO Network against trafficking – KOK e.V., 2019 (angļu valodā)

ZviedrijaMänniskohandel i svensk media, 2019 (kopsavilkums angļu valodā, pētījums zviedru valodā)

 

2019.gada 26. – 27.novembrī Polijas galvaspilsētā Varšavā Polijas Iekšlietu un administrācijas ministrija uzņēma vairāk kā 60 dalībniekus projekta HOF-BSR noslēguma konferencē “Ceļā uz maksimālu efektivitāti un vienotu praktisku sadarbību cīņā pret cilvēku tirdzniecību”.

Konferences laikā Baltijas jūras valstu padomes Sekretariāta vecākā padomniece, darba grupas cīņai pret cilvēku tirdzniecību (CBSS TF-THB) vadītāja Vineta Polatside klātesošos iepazīstināja ar projektā sasniegtajiem rezultātiem, tostarp prezentēja Vadlīnijas medijiem. V.Polatside uzsvēra, ka “cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana ir ļoti saistīta ar redzamību. Ikdienā galvenokārt vadāmies pēc principa – ko neredzam, tā nav. Masu mediji ir galvenais stāstnieks, tāpēc ir svarīgi masu medijus nodrošināt ar rīkiem šīs misijas īstenošanai.” Informēja, ka tika veikti nacionālie pētījumi par cilvēku tirdzniecības atspoguļojumu medijos, atziņas un secinājumi no šiem pētījumiem ir iekļauti arī vadlīnijās.

Konferences tematiskajā panelī – Cilvēku tirdzniecības rāmējums masu medijos Baltijas jūras reģionā:

Dānijas žurnāliste Maria Brus Pedersen norādīja, ka Dānijā cilvēku tirdzniecība tiek atspoguļota migrācijas, robežu politikas, starptautiskās politikas un nabadzības kontekstā. Sabiedrībā valda aizspriedumi, tiek izmantoti dehumanizējoša valoda: seksa vergi, sievietes, kas sevi pārdod, gaļas tirgus. Šī ir valoda, ko izmanto žurnālisti, lai aprakstītu cilvēku tirdzniecību. Jābūt piesardzīgiem ar bilžu izvēli problemātikas ilustrēšanai. Uzsvēra, ka žurnālisti Dānijā tāpat kā citur pasaulē ir stresā, darbs notiek smagos darba apstākļos. Turklāt žurnālistiem ir nepietiekošs laiks un resursi, lai strādātu ar šo smago jautājumu.

Somijas Nacionālās atbalsta sistēmas cilvēku tirdzniecības upuriem vecākā padomniece Terhi Tafari savā prezentācijā uzsvēra, ka žurnālists var veikt izpēti, zinātniski, bet neviens to nelasīs. Jāraksta tā, lai lasītu, bet jādomā par valodu. Visbiežāk publikācijās netiek nodrošināts konteksts un pamats, kāpēc un kā cilvēku tirdzniecība notiek. Būtisks jautājums par to – ko redzam, ko neredzam.

Krievijas NVO “Alternatīva” prezidente Vera Gračova, kas veica pētījumu par cilvēku tirdzniecības rāmējumu medijos Krievijas Federācijā, norādīja, ka mediju resurss Krievijā nav pietiekami izmantots cilvēku tirdzniecības atspoguļošanā. Informēja, ka nav atbilstošas statistikas, jo cilvēku tirdzniecība ir ļoti slēpts noziedzīgs nodarījums, tikai pavisam daži cilvēku tirdzniecības upuri ziņo. 2017.gadā reģistrēti mazāk par 30 gadījumiem. Neaprakstāma nabadzība, bērni bērnu namos, miljoniem migrantu, invalīdi – tik daudz cilvēku grūtā dzīves situācijā. Cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana valstī nav prioritāte, jo oficiālā statistika ir niecīga. Pēdējā laikā mediji sākuši vairāk rakstīt par cilvēku tirdzniecību, bet tomēr joprojām nepietiekoši. Publikācijas aptver uz pusēm gan cilvēktiesību aspektu, gan kriminālvajāšanas un iztiesāšanas aspektu. Pēdējie raksti skar arī cilvēktiesību pārkāpumus, korelācijas ar darba migrāciju, korupciju un citiem būtiskiem jautājumiem.

Konferences noslēguma panelī – Masu mediju loma cilvēku tirdzniecības apkarošanā no dažādiem skatpunktiem:

Norvēģijas žurnālists Gunnar Thorenfeldt uzsvēra, ka viņa galvenā darba metode ir vienkārša – runāt ar cilvēkiem, izmantot valodu, kurā cilvēks runā. Viņš atzina, ka, ja viņš veic izpēti un raksta par darbaspēka ekspluatāciju, tad visdrīzāk cilvēki zaudēs darbu. Neapsola cilvēkiem labas beigas un situācijas pozitīvu atrisinājumu. Nevar nodrošināt aizsardzību. Uzsvēra, ka cilvēku tirdzniecība ir sarežģīts temats. Mediju loma ir tikai atklāt problēmu. Lielākā loma ir nevalstiskajām organizācijām, tās strādā ar upuriem. Ir jāsaprot, ka žurnālistiem ir cita loma un mērķis, žurnālistiem nav pieņemami cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas plānotāju un īstenotāju nosacījumi un terminoloģija. Gunnars atzina, ka ir dažādi veidi, kā viņš nonāk pie saviem stāstiem, galvenais ir runāt ar cilvēkiem. Atzīst, ka viņa darbiem nav laimīgas beigas. Tā nu tas ir....

Terhi Tafari no Somijas, runājot par žurnālistu lomu, uzsvēra, ka ideālais stāsts ir tas, kurā tiek uzklausīti upuri, ja tas ir iespējams. Ir svarīgi neizdarīt pieņēmumus upura vārdā. Upuriem ir tiesības runāt par viņu pieredzi, pat ja tas liek apkārtējiem justiem neērti. Tas parāda realitāti. Upuru stāsti ļauj veidot izpratni par viņu situāciju, par cilvēku tirdzniecību un to, kāda palīdzība un atbalsts viņiem ir vajadzīgs. Tas var ietekmēt arī politikas veidošanu. Svarīgi ir nekaitēt upurim. Pirmajā vietā ir upuris, stāsts – otrajā. Netraumēt atkārtoti. Nedot solījumus, kurus nespēj izpildīt. Zini tēmu un novērtē riskus: apzinies riskus, kas saistās ar cilvēku tirdzniecību un katrā individuālajā gadījumā pirms intervēšanas. Jāapzinās, ka stāsts var tikt iztulkots un pārraidīts ārzemēs, kur var pastāvēt briesmas un stigmatizēšana upurim un viņa ģimenes locekļiem. Neintervēt upurus ar garīgu atpalicību, smagu traumu. Upurim ir jāapzinās sekas, kuras var radīt intervija, jādod apzināta piekrišana intervijai.

 

HOF-BSR “Bruģējot ceļu saskaņotam darbības ietvaram Baltijas jūras reģionā”, #HOFBSR, tika īstenots no 2018.gada septembra līdz 2019.gada decembrim; projekta īstenošanu līdzfinansēju Zviedru institūts un Zviedrījas valdība.

 

Izmantojot publikāciju, vadlīnijas un pētījumus, atsauces obligātas.

 

Informāciju sagatavoja un publicēja Iekšlietu ministrija, projekta HOF-BSR vadītāja Latvijā Lāsma Stabiņa

lasma.stabina@iem.gov.lv, tālrunis 67829674

 

 

 

 

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā