Notikumu kalendārs - Marts, 2024

Latvija zaudē fiktīvo laulību lielvalsts titulu

06.07.2016

Autors: Ieva Cielava, www.irir.lv

Kā Latvija cīnās pret cilvēktirdzniecību, intervija ar Iekšlietu ministrijas pārstāvi un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu

"Mēs spējam daudz," par iesākto cīņu pret cilvēktirdzniecību saka Iekšlietu minisrijas vecākā referente Lāsma Stabiņa. Kopš 2010. gada viņa aktīvi darbojas gan politikas plānošanā, gan apstiprinātās politikas īstenošanas koordinēšanā, un tagad ir Latvijas nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos.

Ar savu darbu viņa pievērsusi arī ASV vēstnieces Latvijā Nensijas Petitas uzmanību. Par starptautiskā finansējuma piesaisti būtiskiem projektiem, kas vērsti pret cilvēktirdzniecību, īsi pirms vasaras saulgriežiem Petita nominēja viņu "Varoņa balvai". Starptautiskā balva ik gadu Vašingtonā tiek pasniegta cilvēkiem, kas pašaizliedzīgi cīnījušies pret vienu no pelnošākajiem organizētās noziedzības rūpaliem - cilvēktirdzniecību. Pērn to saņēma Latvijas juriste Gita Miruškina. Kā Latvijai veicas šajā cīņā, vaicājām Lāsmai Stabiņai intervijā.

Cik aktuāla ir cilvēktirdzniecība Latvijā? Vai joprojām esam viena no upuru izcelsmes līdervalstīm?

Cilvēktirdzniecība būtu sāpīgs jautājums pat tad, ja tikai viens cilvēks no Latvijas tiktu tai pakļauts. Mēs neesam tik ļoti liela valsts, lai varētu atļauties zaudēt cilvēkus. Pa šiem gadiem Latvija no stabilas izcelsmes valsts ir kļuvusi par cilvēktirdzniecības tranzīta un mērķa valsti. Valsti, kurā identificēti arī iekšējās cilvēktirdzniecības gadījumi. Tas liecina, ka iestādes kļuvušas zinošākas un prasmīgākas atpazīt šādus gadījumus. Ja līdz šim bijusi iespēja ierosināt kriminālprocesu par sutenerismu vai nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā, tad tagad tos varam atpazīt kā cilvēktirdzniecību. Jācer tikai, ka sodi būs adekvāti.

Ko nozīmē tas, ka esam kļuvuši par mērķa valsti?

Latvijā varētu tikt ļaunprātīgi izmantoti cilvēki no citām valstīm. Cilvēki varētu tikt izmantoti piespiedu darbā, prostitūcijā vai pornogrāfisko materiālu izgatavošanā. Šādus gadījumus gan neesam vēl identificējuši.

Vai bēgļu krīzes fonā Eiropā pieaug cilvēktirdzniecības riski?

Protams. Eiropas Savienības dalībvalstīs katru dienu no izmitināšanas centriem pazūd nepilngadīgi bērni. Neviens nezina, kas ar viņiem notiek. Pastāv bažas, ka šie bērni var nonākt seksuālā ekspluatācijā vai piespiedu darbā. Jāsaka gan, ka Latvijas pieeja attiecībā uz patvēruma meklētāju pārvietošanu ir ļoti stingri regulēta. Mūsu dienesti ārzemēs atbildīgi pārliecinās, ka šie cilvēki grib braukt uz Latviju un nav risku, ka tie varētu pazust. Mūsu iestāžu uzdevums ir gādāt, lai šiem cilvēkiem nerastos cilvēktirdzniecības riski, tāpēc, ka viņi nezina valodu, likumus un savas tiesības.

Kas ir izteiktākie cilvēktirdzniecības upuri Latvijā? Jaunas sievietes no lauku reģioniem?

Nav tikai no lauku reģioniem. Ir arī no galvaspilsētas un citām lielajām Latvijas pilsētām. Tagad ir jauna tendence - arvien vairāk identificējam nepilngadīgus cilvēktirdzniecības upurus, kas izmantoti prostitūcijā.

Arī no Latvijas?

Tikai no Latvijas. Tā ir tā saucamā iekšējā cilvēktirdzniecība - valsts iekšienē.

No kurienes nāk šīs meitenes?

Pārsvarā tie ir bērni no speciālajām izglītības iestādēm. Bērni, kas pamesti novārtā, ielu bērni. Viņus ir vieglāk uzrunāt un iesaistīt noziedzīgās darbībās. Var gan iebiedēt, gan pierunāt. Šī iemesla dēļ lielu uzmanību pievēršam skolēnu izglītošanai. To dara gan Rīgas pašvaldības policija, gan nevalstiskās organizācijas. Īpaši uzrunājam vidusskolu beidzējus, kuri domā par tālākām izglītības un darba iespējām. Jo lielāku auditoriju uzrunāsim, jo lielākas ir cerības, ka nākotnē cilvēktirdzniecības riski samazināsies. Bieži vien ir tā - cilvēkam tiek izteikts piedāvājums, bet viņš neaizdomājas, no kurienes tas nāk, cik tas ir pamatots, likumīgs, tiesisks. Vai tiešām ir tāds uzņēmums? Kur un kā tu dzīvosi? Kā tiks slēgts līgums? Kas tajā valstī nepieciešams, lai noformētu juridiski pareizas darba attiecības? Cilvēks brauc ar domu - gan jau kaut kā. Katram lēmumam jābūt izvērtētam. Tāpēc ir tik daudz iestādes Latvijā, kas gatavas sniegt konsultācijas.

Ar kurām cilvēktirdzniecības problēmām Latvijā visbiežāk sastopamies?

Situācija mainās strauji. Ja salīdzinām trīs Baltijas valstis, kas ir tuvu viena pie otras, katrā redzam citādas tendences. Igaunijā varas iestādes cīnās pret piespiedu darbu. Šādu gadījumu tur ir ļoti daudz, bet mazāk ir seksuālās izmantošanas. Lietuvā savukārt prevalē seksuālā izmantošana un nepilngadīgo iesaistīšana noziedzīgās darbībās - zagšana no veikaliem, kabatzādzības. Latvijā visbiežāk sastopama seksuālā izmantošana, arī fiktīvās laulības. Esam secinājuši, ka fiktīvās laulības ir kombinēta cilvēktirdzniecības forma. Pēc laulībām sievietes tiek izmantotas gan piespiedu darbā, gan mājkalpībā, gan tiek pārdotas uz bordeļiem.

Kāpēc tāda atšķirība starp Lietuvu, Latviju un Igauniju?

Visa pamatā ir sociālekonomiskā situācija un valsts divpusējās attiecības ar citām valstīm. Piemēram, Igaunijai ir tuvas attiecības ar Somiju. Daudz igauņu turp dodas un nonāk darba ekspluatācijas situācijās. Latvieši vairāk dodas uz Īriju, kur nonāk fiktīvajās laulībās. Savukārt Lietuvas nepilngadīgie tiek vesti uz Skandināvijas valstīm, kur tiek piespiesti izdarīt noziegumus.

Visu interviju lasi ŠEIT<<

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju publicēja (ar portāla www.irir.lv redakcijas atļauju) Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā