Notikumu kalendārs - Aprīlis, 2024

Meklējot darba iespējas - kas jāņem vērā, lai nekļūtu par krāpniecības vai cilvēku tirdzniecības upuri

17.01.2017

Latvieši ekspluatēti lauksaimniecības darbos – puravu novākšanā, maksāts niecīgs atalgojums, parādi darba devējam par dzīvesvietas īri, par transportēšanu uz lauku, atņemtas pases, darbs 12 stundas dienā Lielbritānijā 2013.gadā, latviete 14 mēnešus turēta ieslēgta mājas bēniņos, piespiesta stāties fiktīvās laulības Lielbritānijā 2014.gadā un kalpot saviem izmantotājiem, lai gan sieviete tikai gribēja Lielbritānijā nopelnīt naudu savai Latvijā palikušajai ģimenei, apkrāpti darbi meklētāji no Latvijas 2016.gadā, kas strādājuši mazkvalificētu darbu Nīderlandē, atalgojums netika samaksāts. Tie ir tikai daži no gadījumiem, kad Latvijas pilsoņi tikuši maldināti, apkrāpti, pakļauti ekspluatācijai. Ieteikumi, ko darīt, lai šādās situācijās nenonāktu, un kur vērsties, ja noticis ļaunākais.

Darbaspēka ekspluatācija nav jauns cilvēku tirdzniecības fenomens Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2016.gada ziņojumu par progresu cilvēku tirdzniecības apkarošanā laika posmā no 2013.gada līdz 2014.gadam Eiropas Savienībā tika identificēti 15 846 cilvēku tirdzniecības upuri, no tiem 21% - pakļauti darba ekspluatācijai. 74% no darbaspēka ekspluatācijai pakļautajiem upuriem ir vīrieši.

Jāņem vērā, ka ekonomiskās krīzes rezultātā pieprasījums pēc lēta darbaspēka ir pieaudzis un turpina palielināties, kā rezultātā cilvēki tiek pakļauti ekspluatācijai veikt neapmaksātu vai nepietiekami apmaksātu darbu, dzīvojot un strādājot apstākļos, kas neatbilst cilvēka pašcieņai – dzīves kvalitātes līmenim, kas atbilst tādiem kritērijiem kā vajadzība pēc privātās dzīves neaizskaramības, drošības, pašcieņas un veselības.

 

Lai izvairītos no riskiem kļūt par krāpniecības un ļaunākajā gadījumā par cilvēku tirdzniecības upuriem, ir svarīgi zināt savas tiesības un iespējas.

Iekšlietu ministrijas un sadarbības partneru izstrādātais Preventīvo pasākumu saraksts, kurus ņemot vērā, var samazināt risku kļūt par piespiedu darba upuri ārzemēs:

- Sazināties ar izvēlētās valsts vēstniecību Latvijā un noskaidrot, kas ir nepieciešams, lai varētu strādāt attiecīgajā valstī – ieceļošanas, uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumus, kā arī paražas un galvenos likumus. Par  vairākām valstīm informāciju var atrast arī Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā – http://www.nva.gov.lv/eures/index.php?cid=7 ;

- Aizpildīt anketu mājas lapā – http://www.brauktvainebraukt.lv/vairak.php, lai pārliecinātos par gatavību doties uz ārzemēm;

- Noskaidrot Latvijas vēstniecības adresi un tālruņu numurus valstī, uz kuru plānots doties – http://www.mfa.gov.lv/lv/vestniecibas-parstavniecibas/;

- Nodrošināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta ārkārtas situāciju un konsultāciju tālruņa numuriem:

1. +371 26 33 77 11* – (ārkārtas situācijās 24 h diennaktī zvaniem no jebkuras valsts),

2. +371 67016364* – (tikai darba laikā zvaniem no jebkuras valsts),

3. 80005905 - (tikai darba laikā bezmaksas informatīvais tālrunis zvaniem no Latvijas),

4. +371 67 015 905* – (tikai darba laikā zvaniem no jebkuras valsts);

*maksa par zvanu atkarīga no mobilā telefona operatora noteiktā tarifa;

- Reģistrēties Konsulārajā reģistrā – https://www.latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP139/Apraksts;

- iepazīties ar ieteikumiem un brīdinājumiem ceļotājiem;

- ielādēt savā Android vai Apple viedtālrunī mobilo aplikāciju "Ceļo droši";

- Ņemt vērā, ka iekārtot darbā Latvijā un ārzemēs var tikai licencētas darbā iekārtošanas firmas un uzzināt, vai attiecīgai firmai ir licence uz konkrēto darbības jomu un valsti, var mājas lapās:

http://www.nva.lv/index.php?cid=2&mid=75#lic_firmas;

http://www.jurasadministracija.lv/index.php?action=150;

- Meklēt darbu, izmantojot samērā drošu un ticamu informāciju Eiropas Darba mobilitātes portālā: www.eures.europa.eu;

- Slēgt darba līgumu rakstveidā, pieprasīt pēc iespējas detalizētāku darba līgumu. Īpašu uzmanību līgumā vajadzētu pievērst darba devēja nosaukumam, juridiskai un darbības vietas adresei, darba devēja tālrunim, darbinieka profesijai (amatam, arodam), darba raksturojumam, darba laikam, samaksai, citu darba devēja sniegto pakalpojumu uzskaitījumam, par kuriem var tikt prasīta samaksa (dzīvesvieta, pārvadāšana), darba attiecību pārtraukšanas nosacījumiem. Līgumu būtu vēlams noformēt tajā valodā, kuru darba ņēmējs labi pārzina;

- Apgūt angļu vai izvēlētās valsts valodu elementārā līmenī, vai vismaz palūgt kādam uz lapiņas uzrakstīt attiecīgās valsts valodā, no kuras valsts esat un ka jums ir nepieciešama palīdzība;

- Informēt tuviniekus par sameklēto darbu ārzemēs, atstāt mājās precīzu savas uzturēšanās vietas adresi un visu informāciju par savu darba devēju;

- Atstāt mājās pases kopiju un savu nesen uzņemtu fotogrāfiju un vismaz vienu pases kopiju paņemt līdzi gadījumam, ja pazūd pase vai kāds to atņem vai nozog;

- Apmeklēt ārstu un noskaidrot vai veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai dotos ceļā;

- Nokārtot visu iespējamo apdrošināšanu, tai skaitā, veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Latvijā ir iespējams noformēt bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) - www.vnc.gov.lv;

- Paņemt līdzi vismaz tik daudz naudas, lai pietiktu atpakaļceļam.


Nodarbinātības valsts aģentūras interneta mājas lapā ir pieejams informatīvais materiāls darba meklētājiem par iespējamiem riskiem komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu izmantošanas gadījumā, kā arī video “Kas jāņem vērā, meklējot darbu ārzemēs? Skatiet informatīvu video!” un anulēto licenču darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai reģistrs.

 

Noderīgas saites informācijas meklēšanai:

Informācija par iespējām vērsties pēc palīdzības piespiedu darba gadījumos, ja persona atrodas Latvijā un ārpus Latvijas

Valsts nodrošinātie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem (informācija atjaunota 2017.gada 2.janvārī)

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi (informācija atjaunota 2017.gada 2.janvārī)

  

Informāciju apkopoja un publicēja: Iekšlietu ministrija, tālrunis 67829674

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā