Notikumu kalendārs - Marts, 2024

Migrācijas krīzes ietekmē prognozē cilvēku tirdzniecības pieaugumu

09.01.2016

Esošā migrācijas krīze atstās būtisku ietekmi uz cilvēku tirdzniecību, teikts Eiropola 2015.gada ziņojumā par situāciju cilvēku tirdzniecības jomā Eiropas Savienībā (ES). Tuvākajā nākotnē paredzams, ka cilvēku tirdzniecības apjomi un tendences attiecībā uz seksuālo ekspluatāciju un darbaspēka ekspluatāciju pieaugs, teikts ziņojumā. Tiek arī prognozēts, ka, lai apmierinātu pieprasījumu pēc mēģinājumiem iegūt likumīgas tiesības uzturēties ES, pieaugs cilvēku tirdzniecība fiktīvo laulību noslēgšanas nolūkā.

Problēma Latvijā nav sveša - vismaz 16 aizdomās turētie

Saistībā ar cilvēku tirdzniecību Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) pērn Latvijā uzsākusi trīs kriminālprocesus - divus par piespiedu laulībām un vienu par seksuālo ekspluatāciju. Par aizdomās turētām atzītas piecas personas - četri vīrieši un nepilngadīga meitene, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dati. Kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrai ONAP nosūtījusi divus kriminālprocesus pret 12 personām - četrām sievietēm un astoņiem vīriešiem, no kuriem divi ir Pakistānas valstspiederīgie. Par cietušajiem no cilvēku tirdzniecības pērn atzītas četras personas - pilngadīga sieviete ar vieglas ievainojamības pazīmēm un trīs nepilngadīgas meitenes.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka no 2009. līdz 2014.gadam, pamatojoties uz noslēgto fiktīvo laulību, Latvijā anulētas 26 termiņuzturēšanās atļaujas. 2014.gadā uzturēšanās atļauja anulēta vienam Jordānijas pilsonim, 2013.gadā - pa vienam Kazahstānas, Pakistānas un Ukrainas pilsonim, 2012.gadā - četriem Krievijas un vienam Kamerūnas pilsonim, 2011.gadā - pa vienam Pakistānas, Dienvidāfrikas, ASV, Turcijas un Krievijas pilsonim, 2010.gadā - diviem Krievijas, diviem Armēnijas un vienam Ukrainas pilsonim, bet 2009.gadā - diviem Krievijas, trim Gruzijas un vienam Armēnijas pilsonim.

Latvietes “iziet” par fiktīvām sievām Īrijā

Saskaņā ar Īrijas policijas informāciju, kas apkopota plašas pret fiktīvām laulībām vērstas operācijas “Operation Vantage” laikā, no 2014.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.jūlijam Īrijā noslēgtas 1697 laulības starp ES un trešo valstu pilsoņiem. Iezīmējusies tendence, ka šīs laulības tiek slēgtas galvenokārt starp vīriešiem no Indijas subkontinenta un ES dalībvalstu pilsonēm - sievietēm no Portugāles, Latvijas, Rumānijas, Ungārijas un Igaunijas.

Īrijā šādas laulības noslēgušie vīrieši galvenokārt nākuši no Pakistānas - 328, Indijas - 114 un Bangladešas - 74. Savukārt sievietes - ES valstu pilsones, kas stājušās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem galvenokārt bijušas no tādām valstīm kā Portugāle - 237, Latvija - 71 un Ungārija - 69. Visbiežāk laulības noslēgtas starp Pakistānas un Portugāles pilsoņiem - 122 laulības, Pakistānas un Latvijas pilsoņiem - 46 un starp Indijas un Portugāles pilsoņiem - 44 laulības. Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa no šīm laulībām ir fiktīvas.

Atbilstoši Īrijas Nacionālā Imigrācijas biroja datiem, fiktīvo laulību organizētāji par vienu noslēgtu laulību saņem no 10 000 līdz 15 000 eiro. Tiek norādīs, ka līgavas saņem tikai niecīgu daļu no šīs summas.

Aizdomīgo laulību revīzija

Skaidrojot situāciju Īrijā, Latvijas vēstniecības Īrijā padomniece - Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša norāda, ka pagājušā gada 18.augustā Īrijā stājās spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma grozījumi, kas dod tiesības iejaukties aizdomīgās laulībās. Vienlaikus ar šiem grozījumiem Īrijas policija sāka īstenot jau minēto operāciju “Operation Vantage”. Tika izveidota 16 detektīvu liela grupa, kuras uzdevums ir cīnīties ar fiktīvām laulībām, skaidro Buša. Izmantojot šīs abas iespējas, kopumā plānots pārskatīt aptuveni 1700 laulības, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā. Jau ir apturētas vairāk nekā 50 laulības, 22 personas ir apsūdzētas par nepatiesas informācijas sniegšanu vai viltotiem dokumentiem. Tāpat ir arestēti vairāki fiktīvo laulību organizētāji. Atklātas arī vairākas fiktīvas kompānijas, kas nodrošina viltotus dokumentus, iesniegšanai Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienestā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Tāpat operācijas laikā pērn 25.novembrī ap 200 Īrijas policistu veica kratīšanu 40 vietās astoņās Īrijas grāfistēs, arestējot 11 personas.

Buša norāda, ka Īrijas policija ir ieinteresēta sadarboties, lai iegūtu pierādījumus fiktīvām laulībām. Latvijas vēstniecībai un Latvijas Valsts policijai no Īrijas puses ir izteikta pateicība par labo sadarbību fiktīvo laulību jomā, minot, ka tā ir ļoti efektīva un konstruktīva, ka nepieciešamā informācija tiek iegūta ātri, kas ļauj atklāt izdarītos noziegumus, skaidroja vēstniecības pārstāve.

Sešu valstu sadarbībā panāk izpratni par fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecību

Aizvadītā gada 1.janvārī sešas ES valstis - Latvija, Igaunija, Lietuva, Īrija, Slovākija, Somija - sāka īstenot Eiropas Komisijas finansētu projektu “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA)*. Projekts ilgs vēl visu šo gadu. Kā uzsver projekta vadītāja, nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) Lāsma Stabiņa, ja līdz projekta uzsākšanai vairākums ES dalībvalstu un institūcijas bija skeptiski noskaņotas par fiktīvo laulību saistību ar cilvēku tirdzniecību, tad ir izdevies panākt, ka arvien biežāk tiek atzīta šī problēma. Projekta vadītāja norāda, ka HESTIA ambiciozais mērķis ir šo problēmu risināt un piedāvāt Eiropas Komisijai priekšlikumus, lai ierosinātu jaunas politiskas un tiesiskas iniciatīvas fiktīvo laulību un cilvēku tirdzniecības apkarošanai.

Projekta aktivitātēs sešās ES valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 000 cilvēku. Jau notikušas likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī, katrā valstī sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu, tiks izstrādāta mācību metodoloģija un īstenotas apmācības, kurās tiks izglītoti dažādu nozaru darbinieki, kā arī organizētas informatīvās kampaņas un īstenotas citas aktivitātes.

Stabiņa atzīst, ka aizvadītais gads bijis saspringts, produktīvs un vienlaikus, nodrošinot projekta HESTIA īstenošanas koordinēšanu, spējis sniegt pozitīvas emocijas un gandarījumu par paveikto un sasniegto, jo tā rezultātā jautājums par fiktīvām laulībām un cilvēku tirdzniecību tiek turēts redzeslokā kā viena no prioritātēm cilvēku tirdzniecības novēršanas darba kārtībā ne tikai projekta partnervalstīs. “Ir acīmredzami paaugstinājusies izpratne par šo fenomenu arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,” norāda Stabiņa.

2016.gadā projekts paredz ne mazāk intensīvu darbu, jo, pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, notiks darbs pie mācību metodoloģijas izstrādes, kura tiks piemērota projekta partnervalstu jomas praktiķu izglītošanā, norāda projekta vadītāja. Tāpat, atzīmējot 18.oktobri - ES dienu pret cilvēku tirdzniecību, šogad plānotas plašas sabiedrības un nozaru speciālistu informēšanas aktivitātes.

Migrācijas krīzes ietekmē cilvēku tirdzniecības apjomi pieaugs

Eiropola 2015.gada ziņojumā par situāciju cilvēku tirdzniecības jomā ES tiek norādīts, ka esošā migrācijas krīze atstās būtisku ietekmi uz cilvēku tirdzniecību. Tuvākajā nākotnē paredzams, ka cilvēku tirdzniecības apjomi un tendences attiecībā uz seksuālo ekspluatāciju un darbaspēka ekspluatāciju pieaugs, teikts ziņojumā. Tiek arī prognozēts, ka, lai apmierinātu pieprasījumu pēc mēģinājumiem iegūt likumīgas tiesības uzturēties ES, cilvēku tirdzniecība fiktīvo laulību noslēgšanas nolūkā pieaugs.

Šajā kontekstā nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta HESTIA vadītāja Stabiņa skaidro, ka jau šobrīd ES dalībvalstīs ir ļoti daudz migrantu, kuri meklē iespējas, kā likumīgi uzturēties ES. Taču nevar aizmirst, ka šī mērķa grupa arī ir pakļauta cilvēktirdzniecības riskam, jo atrodas bezpalīdzības situācijā. “Viņi ir pametuši savu mītnes valsti, mājas, nezina valodu, nezina savas tiesības, viņiem nav naudas. Un vienmēr atradīsies cilvēki, kuriem tas ir izdevīgi un, kuri mēģinās ar to nopelnīt. Tāpēc arī Latvija var potenciāli kļūt par mērķa valsti, kur cilvēki var tikt izmantoti,” uzsver Stabiņa. Tāpēc no vienas puses - uzņemot bēgļus, Latvijai ir jānodrošina efektīva rīcībpolitika bēgļu labklājības un uzturēšanās nosacījumu izpildei, lai viņi paliktu atbildīgo institūciju un nevalstisko organizāciju redzeslokā, norāda IeM pārstāve. No otras - jāturpina iesāktais darbs pie cilvēktirdzniecības gadījumu skaita samazināšanas, – nodrošinot sabiedrības un īpaši cilvēku tirdzniecības riskam pakļauto mērķa grupu informēšanu, izglītojot iestāžu un organizāciju darbiniekus, kuri ikdienas darbā nonāk saskarsmē ar potenciālajiem cilvēku tirdzniecības upuriem. Viņa arī akcentē, ka jāveido tiesību piemērošanas pieeja, kas balstīta uz nozieguma organizatora-ekspluatētāja (finansiālā labuma patiesā ieguvēja) noskaidrošanu un personu ekspluatācijas rezultātā iegūto ienākumu konfiskāciju. Nepieciešams likt uzsvaru uz materiālās ieinteresētības mazināšanu, viņa piebilst.

Kā galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis Eiropola ziņojumā tiek norādītas ES austrumu dalībvalstis - starp tām arī Latvija, kā arī Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones (jaunas sievietes) tiek aizvestas uz ES rietumu dalībvalstīm, kur tiek piespiestas stāties fiktīvās laulībās ar vīriešiem no Āzijas, parasti no Pakistānas un Indijas.

Ziņojumā arī akcentēts, ka fiktīvo laulību apmērus nav iespējams apzināt atšķirīgā normatīvā regulējuma ES dalībvalstīs un vienotas ES likumdošanas attiecībā uz fiktīvo laulību nozieguma apkarošanu trūkuma dēļ. Stabiņa min ka izpratne un terminoloģija par fiktīvo laulību jēdzienu cilvēktirdzniecības izpratnē ES dalībvalstīs ļoti atšķiras. „Turklāt Latvija ir vienīgā valsts, kura piemēro kriminālatbildību par fiktīvu laulību slēgšanu gan Latvijā, gan Eiropas Savienības dalībvalstīs. Citas valstis sodu ir noteikušas tikai par fiktīvu laulību slēgšanu savas teritorijas ietvaros,” skaidro Stabiņa. Viņa akcentē, ka Eiropas Komisija ir likusi lielas cerības attiecībā uz Latvijas IeM virsvadībā sāktā projekta HESTIA rezultātiem, jo, pamatojoties uz tiem, tiks lemts par tālākajiem soļiem cilvēku tirdzniecības saistībā ar fiktīvām laulībām apkarošanā jau visas ES līmenī.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekts uzsākts 2015.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2016.gada decembrim. #HESTIA_THB

Informācija sagatavota sadarbībā ar nacionālo ziņu aģentūru LETA. Informāciju ar LETA atļauju pārpublicēja Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, rasa.salina@gmail.com

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā