Notikumu kalendārs - Novembris, 2017
                 

Par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst valodas un savu tiesību nezināšanas dēļ

24.09.2015. Šā gada 22.septembrī Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē pieņēma lēmumu, ka Latvijai būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs, proti, tagad kopējais uzņemamo bēgļu skaits ir 531. Viens no satraukumiem bēgļu krīzes kontekstā ir arī cilvēktirdzniecības problēma, kas varētu pieaugt, jo bēgļi ir viena no galvenajām riska grupām. Tā kā tuvojas 18.oktobris, kas ir Eiropas Savienības diena pret cilvēktirdzniecību, «Apollo» sarunā ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu centās noskaidrot, cik aktuāla šī problēma ir un kas tiek darīts tās novēršanā.

Lāsma Stabiņa, Projekts HESTIA

Foto: Apollo.lv

Cik aktuāla šobrīd Latvijā ir cilvēktirdzniecības problēma un kas tiek darīts, lai to mazinātu?

Problēma, protams, pastāv, turklāt tā nav maza. Eiropas Savienības diena pret cilvēktirdzniecību nenozīmē, ka ir viena diena gadā, kad mēs runājam par to, dalām bukletus un jūtamies savu darbu izdarījuši. Mēs strādājam visu gadu. Policists veic izmeklēšanu kriminālprocesā, prokurors – uzrauga, kā policists veic izmeklēšanu, lemj jautājumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības un uztur apsūdzību valsts vārdā tiesā, savu darbu veic tiesneši, sociālie darbinieki, konsulārās amatpersonas, robežsargi un nevalstiskās organizācijas. Mūsu visu kopīgais mērķis ir samazināt cilvēktirdzniecību, identificēt iespējamos upurus, maksimāli apzināt potenciālos cilvēktirdzniecības gadījumus.

Mans pienākums ir mūsu visu kopīgā darba apkopošana un analīze, lai saprastu, ko darām pareizi, kur kaut ko vajadzētu pilnveidot, kas ir mūsu stiprās un vājās puses.

Kāda ir reālā situācija? Vai tā nav cīņa ar vējdzirnavām?

Problēma ir tāda, ka cilvēktirdzniecības novēršanas politika, par kuras īstenošanas koordinēšanu esmu atbildīga, nerisina nodarbinātības un labklājības jautājumus valstī, kuri ir primārie, lai cilvēktirdzniecība mazinātos. Ja atalgojums ir nepietiekams, lai nodrošinātu savu ģimeni ar iztiku un samaksātu rēķinus, tad arī iedzīvotājiem rodas vēlme doties pēc laimes kur citur. Mēs joprojām neesam spējīgi novērst cēloņus, mēs cīnāmies ar sekām.

Ir viens valsts budžets, no kura finansējums primāri tiek piešķirts neatliekamu problēmu risināšanai. Tāpēc vienmēr kādam nepietiks. Cilvēktirdzniecības novēršanas politika ir tā joma, kurai parasti tiek piešķirts nepietiekams finansējums.

Valdība ik gadu piešķir diezgan lielu finansējumu tieši upuru sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, taču finansējums netiek piešķirts pētījumu veikšanai, informatīvajām kampaņām un speciālistu apmācībām. Līdz ar to iestādes pašas meklē līdzekļus sava budžeta ietvaros vai arī piesaista ES projektu līdzfinansējumu, jo bez iepriekšminētajām aktivitātēm problēmu izskaust nav iespējams.

Kā cīņa ar cilvēktirdzniecību notiek citās valstīs?

Citās ES valstīs ir gan lielāks finansējums, gan arī vairāk cilvēkresursu. Mūsu specializētā policijas vienība, kas nodarbojas ar cilvēktirdzniecības apkarošanu, ir ļoti maza. Cilvēkiem ir daudz jāstrādā, jo cilvēktirdzniecības gadījumu izmeklēšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process.

Būtisks aspekts ir arī tas, ka mūsu valsts pilsoņi pārsvarā tiek izmantoti ārvalstīs, līdz ar to ir apgrūtināta lietu izmeklēšana, jo tā vairs nav mūsu valsts jurisdikcija. Valsts policijas uzsākto kriminālprocesu skaits par cilvēktirdzniecību ir salīdzinoši neliels, ja salīdzinām ar citām valstīm, piemēram, Vāciju. Tas ir tāpēc, ka Latvija ir upuru izcelsmes valsts. Mums kā izcelsmes valstij ir mērķtiecīgi jāstrādā uz to, lai mēs panāktu, ka cilvēki nenonāk ekspluatējošos apstākļos.

Visu interviju lasiet portālā www.apollo.lv<<

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Informāciju sagatavoja un publicēja (saskaņojot ar apollo.lv redakciju): Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā