1.februārī projekta Somijas partnera - Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūta pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) pētnieces Natalia Ollus un Anni Lietonen tikās ar Labklājības ministrijas un biedrības “Resursu centrs sievietēm “Marta”” pārstāvjiem, lai iepazītos ar Latvijas pieeju sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem izmaksu aprēķināšanā, par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuriem tiek piešķirti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts kādi pakalpojumi kuram upurim ir nepieciešami. Latvijas pieredze un prakse tiek analizēta projektā STROM II īstenotā pētījuma “Izmaksu novērtējuma modelis: metodoloģija, lai izpētītu cilvēku tirdzniecības upuru izmaksas” ietvaros. Latvijā viena cilvēku tirdzniecības upura, kurš saņem tikai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (upuri identificē speciālistu komisija saskaņā ar Ministru kabineta 31.10.2006. noteikumiem Nr.889 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri"), rehabilitācija izmaksā vidēji 6000 euro, cilvēku tirdzniecības upura (atzīts par cietušo kriminālprocesā), kurš saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un atbalsta pakalpojumus kriminālprocesa laikā - vidēji 9000 euro. Latvijā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kurss ilgst līdz 180 dienām, papildus 150 stundas atbalsta pakalpojumus gadā ir tiesīgas saņemt tās personas, kuras ir atzītas par cietušajiem kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību. Lietuvā un Igaunijā valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus upuris var saņemt tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, taču pakalpojumus var saņemt tikai kriminālprocesa ietvaros identificētie cilvēku tirdzniecības upuri.
Kāpēc ir nepieciešams aprēķināt cilvēku tirdzniecības izmaksas? Šādas zināšanas un informācija ir nepieciešama, lai veicinātu izpratni par cilvēku tirdzniecības finansiālo un cita veida ietekmi gan uz personu, gan uz sabiedrību, padarīt redzamus pakalpojumu sniedzējus un dažādās pieejas, kā tiek nodrošināta palīdzība cilvēku tirdzniecības upuriem, informācija par izmaksu struktūru parāda, kuras no iesaistītajām sadarbības institūcijām uzņemas lielāko atbildības slogu, izmaksas ir signāls lēmējvarai – tās ir zināšanas, kas nodrošina ieteikumus lēmējvarai par nepieciešamo resursu piešķiršanu, lai nodrošinātu palīdzību upuriem. Šī pētījuma mērķis ir nodrošināt informāciju par tiešajām izmaksām, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem.
Pētījuma ietvaros tiešās izmaksas ir izmaksas, kas attiecināmas uz tiem palīdzības un atbalsta pasākumiem, kas ir neatliekami – krīzes intervences, medicīnas, sociālās rehabilitācijas, juridiskie pakalpojumi, upura atgriešanās mītnes valstī un izmitināšanas izdevumi. Pētnieki sadarbībā ar pētījumā iesaistītajām valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija) analizēs tipisko ekspluatācijas gadījumu – seksuālā ekspluatācija, darbaspēka ekspluatācija, ekspluatatīvas fiktīvas laulības, piespiedu noziedzība – upuru (sieviete/vīrietis) nepieciešamās palīdzības un pakalpojumu apjomu un to izmaksas.
2.februārī projekta STROM II koordinēšanas sanāksmes laikā projekta partneri informēja par jau projektā paveikto un identificētajiem izaicinājumiem:
Visi projekta partneri atzīst, ka vislielākais izaicinājums ir panākt, lai pašvaldības teritorijā darbojošos institūciju, kurām ir loma cilvēku tirdzniecības novēršanā un cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanā, darbinieki būtu zinoši un informēti par valsts līmenī nodrošināto palīdzību un pakalpojumiem cilvēku tirdzniecības upuriem, par pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem palīdzības nodrošināšanai atpazītajiem (potenciālajiem) cilvēku tirdzniecības upuriem, starpinstitūciju sadarbības nodrošināšanas un koordinēšanas mehānismu pašvaldībā un sadarbību starp pašvaldības un nacionālā līmeņa izveidotajiem starpinstitūciju sadarbības mehānismiem.
Projekta koordinators Latvijā informēja, ka notiek darbs pie starpinstitūciju sadarbības mehānismu izveidošanas Liepājas un Valmieras pašvaldībās. Cilvēku tirdzniecības novēršanas pasākumus pašvaldībā pašvaldība var īstenot kā savas brīvprātīgās iniciatīvas, uzņemoties šī jautājuma risināšanu patstāvīgi, bez likumdevēja norādes – ar domes lēmumu, saskaņā ar likuma par pašvaldībām 12.pantu, kas nosaka, ka pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu. Pēc 2016.gadā īstenotajām sanāksmēm Rīgā, Liepājā un Valmierā ir apzinātas galvenās jomas, kurās pašvaldības var nodrošināt savu iesaisti: preventīvo pasākumu īstenošana (pašvaldības iedzīvotāju informēšana, speciālistu izglītošana par cilvēku tirdzniecības jautājumiem), starpinstitūciju sadarbības nodrošināšana gadījumos, kad pašvaldības speciālists atpazīst cilvēku tirdzniecības upuri (nekavējoša palīdzība, novirzīšana identificēšanai, lai persona iegūtu cilvēku tirdzniecības upura statusu, kas dod tiesības saņemt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus), pašvaldības atbalsta pakalpojumi un sociālā palīdzība cilvēku tirdzniecības upuriem pēc valsts rehabilitācijas programmas beigām, lai novērstu iespējamos upura reviktimizācijas riskus (atkārtotu nokļūšanu ekspluatācijas situācijā). 2017.gada aprīļa un maija mēnešos abās pašvaldībās tiks organizētas mācības pašvaldību speciālistiem par cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumiem, kopā apmācot vairāk kā 60 dažādu valsts, pašvaldības institūciju un nevalstisko organizāciju darbiniekus.
Igaunijā projekta STROM II aktivitātes tiek īstenotas Jõhvi un Haapsalu administratīvajās teritorijās, apzinot šajās pašvaldībās pārstāvētās valsts un pašvaldības institūcijas, to kompetences un gatavību strādāt ar cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumiem. Uzsākts darbs pie pašvaldībās esošo institūciju sadarbības plānu izstrādes. Tiek īstenotas diskusijas, kā praktiski nodrošināt efektīvu sadarbību un cilvēku tirdzniecības upura situācijas risināšanu: kura institūcija kurā brīdī kuru cilvēka tirdzniecības upura vajadzību izvērtē un risina, kā tiek nodrošināta sadarbība, kas pieņem lēmumus un dod norādījumus par turpmāko rīcību gadījumos, kad cilvēku tirdzniecības upuris tiek identificēts naktī vai brīvdienās. Projekta mācību aktivitātes ietvaros tiek plānots attīstīt sadarbības spējas pašvaldības darbiniekiem sadarboties savā starpā un valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem. Haapsalu pašvaldībā tiks izglītoti pakalpojumu sniedzēji, apsargi, telpu uzkopēji, drošības dienestu darbinieki, žurnālisti un citi, savukārt Jõhvi pašvaldībā akcents tiks likts uz speciālistu izglītošanu par darbaspēka ekspluatāciju un ekspluatatīvajām fiktīvajām laulībām.
Kā atzina projekta koordinatore no Lietuvas, projekta aktivitāšu īstenošanu Lietuvā veicina jau esošais projekts, kura ietvaros jau notiek sešu pašvaldību spēju pilnveidošana cilvēku tirdzniecības novēršanā. Lietuvā uzsvars likts uz jautājumu par to, kā valsts iestādes var palīdzēt pašvaldību institūcijām organizēt koordinētu pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanā un cilvēku tirdzniecību upuru identificēšanā. Ņemot vērā, ka Lietuvā ļoti aktīvi līdzdalību sabiedrības procesos nodrošina reliģiskās organizācijas, liela uzmanība tiek pievērsta baznīcu iesaistīšanai cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos. Lietuvas cilvēku tirdzniecības nacionālā politikas plānošanas dokumenta – Rīcības plāna 2017. – 2019.gadam īstenošanā ir iesaistījušās Lietuvas lielās pašvaldības, un tiek plānots, ka tā īstenošanā iesaistīsies visas pašvaldības.
Projekta STROM II īstenošanu Krievijas ziemeļ-rietumu reģionā nodrošina labdarības organizācijas “Sarkanais krusts” Sanktpēterburgas reģionālā filiāle. Projekts tiek īstenots Sanktpēterburgā un Ļeņingradskaja oblastj. Apaļo galdu sanāksmēs piedalījās gan pilsētu administrāciju, valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projekta ietvaros ir plānots izstrādāt nacionālā līmeņa rekomendācijas, kurās tiks uzsvērta nepieciešamība izstrādāt federālā līmeņa tiesību aktu sistēmu, kas ietvertu starptautisko vienošanos un NVS valstu starpparlamentārās asamblejas izstrādāto tiesību aktu prasības, lai efektīvi novērstu cilvēku tirdzniecības noziedzīgos nodarījumus un nodrošinātu palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem; izveidot nacionālā līmeņa stratēģiju cīņai pret cilvēku tirdzniecību; attīstīt un pilnveidot starpinstitucionālo un starpnozaru sadarbības mehānismu; izstrādāt kritērijus cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanai. Projekta Krievijas partnera pārstāvji norādīja uz diviem būtiskākajiem izaicinājumiem projekta īstenošanā, proti, Krievijā nav nacionālā likuma par atbalstu cilvēku tirdzniecības upuriem un nav nacionālā plāna cīņai pret cilvēku tirdzniecību.
Par spīti nacionālajā un vietējā līmenī identificētajiem izaicinājumiem un trūkumiem projekta partneri ir apņēmības pilni turpināt darbu projektā, lai sasniegtu tā galveno mērķi - stiprināt pašvaldību kapacitāti cilvēku tirdzniecības novēršanā un palīdzības sniegšanā cilvēku tirdzniecības upuriem, praktiski ieviešot STROM projekta ietvaros izstrādātās vadlīnijas pašvaldībām “Stiprinot pašvaldību darbību pret cilvēku tirdzniecību” divās pašvaldībās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijas ziemeļ-rietumu reģionā.
Informāciju sagatavoja un publicēja: Iekšlietu ministrija, tālrunis 67829674.
