52 gadus vecā Andra (vārds ir mainīts) stāsts aizsākās 2013.gadā, kad pēc ilgstošas dažādu gadījuma darbu strādāšanas viņš vairs nespēja uzturēt savu ģimeni. Tā kā mazpilsētā stabilu un labi apmaksāta darba iespēju arvien nebija, viņš ļāvās pierunāties doties peļņā uz Zviedriju. Tiesa, cerētās peļņas vietā vīrietis iedzīvojās visai neapskaužamā situācijā.

Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” speciālisti informē, ka šā gada 30.novembrī noslēdzas projekts “Multidisciplināras iniciatīvas cilvēku tirdzniecības ierobežošanai”.

Rīgas dome jau sesto gadu finansē un nodrošina informatīvā bukleta "Cilvēku tirdzniecības novēršana" veidošanu un drukāšanu. Informatīvajā bukletā iekļauta informācija par cilvēku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību veicinošajiem faktoriem, vervēšanas metodēm, par to, kas jāzina par darbu ārzemēs, kas jāņem vērā pirms doties strādāt uz ārzemēm, kā arī noderīgi kontakti konsultāciju saņemšanai un kur vērsties pēc palīdzības situācijās, kad persona jūtas apdraudēta, ir pakļauta vardarbībai vai tiek izmantota.

Vineta Vilcāne, LV portāls

Iemesli, kādēļ sievietes piekrīt fiktīvajām laulībām, ir dažādi. Kāda to dara naudas dēļ, jo domā ātri apprecēties un tikpat ātri izšķirties, neapzinoties juridiskās sekas. Citas nonāk neapskaužamā situācijā, tiek izmantotas, pazemotas un piespiestas noslēgt laulību. Turklāt fiktīvās laulības iet roku rokā ar cilvēktirdzniecību. Reizēm laulībām ar trešo pasaules valstu pilsoņiem sievietes piekrīt arī romantisku jūtu vadītas, jo notic mīlas solījumiem. Pēc kāzām atklājas, ka otra puse tīkojusi tik vien kā pēc legāla iemesla, kas ļautu uzturēties Eiropā. Sievietei, kļūstot par fiktīvo laulību upuri, nav viegli atgūties pēc notikušā. Būtiski ir saistības pārtraukt arī juridiski – iesniegt prasību laulības atzīšanai par neesošu vai šķiršanai. Ja to neizdara, jārēķinās ar sekām, piemēram, būs sarežģīti bērna dzimšanas apliecībā norādīt īsto tēvu. Turklāt par fiktīvas laulības slēgšanu likums paredz cietumsodu.

Cilvektirdznieciba.lv informē, ka par gadījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību - persona tiek turēta nebrīvē, atņemti dokumenti, pret personu izturas vardarbīgi, draud, seksuāli izmanto, piespiež darīt darbus vai sniegt pakalpojumus pret personas gribu - jāziņo Valsts policijai, kas nodrošina starptautisko sadarbību ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm, Interpolu un Eiropolu.  

Pēdējo desmitgažu laikā lielākajā daļā pasaules valstu, ieskaitot valstis Eiropā un Baltijas jūras reģionā, darba tirgus ir pastāvīgi mainījies. Lielā konkurence un ražošanas pārstrukturēšana mazina cenas gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Tas ir ietekmējis veidu, kādā mūsdienās tiek organizēts un pārvaldīts darbs. Mazkvalificētu un slikti atalgotu darbu veic arvien brīvāk pielāgojams darbaspēks, no kura lielu daļu veido darba ņēmēji migranti, kas dara tādus darbus, kurus neviens cits nevēlas darīt. Šādus darba ņēmējus var diskriminēt un citādi ekspluatēt, ieskaitot tirdzniecību piespiedu darba nolūkā.

Lai informētu par biedrības "Patvērums "Drošā māja"" paveikto cilvēktirdzniecības problemātikas mazināšanā, kā arī  sniegtu iespēju klātienē piedalīties interaktīvā nodarbībā - meistarklasē par cilvēktirdzniecību, šā gada 19.oktobrī biedrības sadarbības partneriem un medijiem tika rīkots informatīvs, izglītojošs pasākums, kurā aktīvi piedalījās vairāk kā 30 dažādu valsts iestāžu (tai skaitā skolu), nevalstisko organizāciju, vēstniecību un mediju pārstāvji.

26. oktobrī Saeimas Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11, notiks starptautiska konference DROŠĪBAS KOMPASS – efektīvi risinājumi cilvēku tirdzniecības novēršanai. 

Konferenci organizē biedrība "Resursu centrs sievietēm "MARTA"" sadarbībā ar 12. Saeimas Prezidiju.

Anonīmā sarunā ar portālu «Apollo» Terēze (vārds ir mainīts) atklāja savu rūgtās pieredzes stāstu, savulaik stājoties fiktīvās laulībās ar pakistāni Īrijā.

Šā gada 7.-8.oktobrī Rīgā, Iekšlietu ministrijā norisinājās Ziemeļvalstu Baltijas valstu sieviešu policistu tīkla (Nordic-Baltic Network of Policewomen) konference "Ar dzimumu saistīta vardarbība – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dialogs", kurā piedalījās policisti un jomas eksperti no Islandes, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Spānijas, Beļģijas un Latvijas. Konferences ietvaros tika apskatīti izaicinājumi tādās jomās kā - vardarbība tuvās attiecībās, naida noziegumos, cilvēktirdzniecības novēršanā un apkarošanā, cilvēktiesību pārkāpumi, seksuālās vardarbības noziegumos militāro konfliktu un dabas katastrofu skartajās valstīs.