Š.g. 18.augustā Īrijā spēkā stājušies grozījumi Laulību likumā, kas dod plašākas pilnvaras Laulību reģistrācijas dienesta darbiniekiem izvērtēt aizdomīgus laulību reģistrēšanas pieteikumus, īpaši uzmanību pievēršot pāriem, no kuriem viens ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, bet otrs – trešo valstu valstspiederīgais. Normatīvā akta regulējuma grozījumu mērķis ir novērst ļaunprātīgu laulības institūcijas izmantošanu – noslēgt fiktīvas laulības – imigrācijas nolūkos.

Lai nodrošinātu atbalstu tiem cilvēku tirdzniecības upuriem, kas no 2007.gada līdz 2015. gada 30.jūnijam bija iekļauti biedrības „Patvērums „Drošā māja”” īstenotās valsts sociālās rehabilitācijas cilvēktirdzniecības upuriem programmā, no šā gada jūlija atbalsta grupa notiek divas reizes mēnesī. 

Iekšlietu ministrija atgādina, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem ir pieejami personām, kuras normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem. Rehabilitācijas mērķis ir personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana vai uzlabošana, sociālā statusa atgūšanas un reintegrācijas nolūkā.

„Metodiskie ieteikumi pašvaldību sociālajiem dienestiem par darbu ar cilvēku tirdzniecības upuriem” ir izstrādāti sociālā darba speciālistiem, kuru redzeslokā, veicot sociālo darbu, nonāk personas:

Kopš 2013.gada 5.marta, kad Ministru kabinets uzdeva Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju, biedrību „Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija „Papardes zieds”” un biedrību „Resursu centrs sievietēm „Marta”” izvērtēt grozījumu nepieciešamību Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra noteikumos Nr.32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, tajā skaitā attiecībā uz prasībām saistībā ar veselības pārbaudēm prostitūcijā iesaistītājam personām, ir notikušas ilgstošas diskusijas par šī normatīvā akta tiesiskā regulējuma mērķi, būtību un nepieciešamajiem grozījumiem.

Šī gada 27.jūlijā ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs prezentēja 2015. gada ziņojumu „Par cilvēktirdzniecības novēršanu”. Latvija ierindota 2. līmenī, kas nozīmē, ka Latvijas valdība pieliek ievērojamas pūles, lai izpildītu cilvēktirdzniecības apkarošanas minimālos standartus atbilstoši Cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzības likumam (Trafficking Victims Protection Act), lai gan pilnībā šie standarti vēl netiek izpildīti. Tiek norādīts, ka Latvijas valdība ir uzlabojusi cilvēktirdzniecības novēršanas pasākumus, palielinot valsts finansējumu cilvēktirdzniecības upuru palīdzības programmai, pastiprinot preventīvos pasākumus un veicinot sabiedrības informētību, kā arī izveidojot darba grupu uzlabotai koordinācijai starp ministrijām un publiskajām un privātajām institūcijām. Latvija turpina būt reģionālā līdere, identificējot un novēršot fiktīvās laulības, kuru rezultātā sievietes var nonākt ļoti neaizsargātā stāvoklī.

Šā gada 7. augustā plkst. 15:00 biedrība „Patvērums „Drošā māja”” biroja telpās - Lāčplēša ielā 75-1, Rīgā, rīko informatīvu pasākumu, aicinot tajā piedalīties darbiniekus, draugus un partnerorganizācijas.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs šā gada 27. jūlijā plkst. 10:00 Valsts departamentā Vašingtonā atvērs 2015. gada ziņojumu „Par cilvēktirdzniecības novēršanu”. Svinīgā ceremonijā sekretārs Kerijas godinās šī gada Varoņa balvas ieguvējus, kuru vidū ir arī nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” juriste Gita Miruškina.

Šā gada 9. – 10.jūnijā Briselē, Beļģijā, norisinājās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Savienības koordinatores cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā organizētā Eiropas Savienības Nacionālo ziņotāju vai līdzvērtīgu mehānismu cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (ES NREM) sanāksme, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji. 

Lai pārrunātu projekta HESTIA* īstenošanas gaitu, nacionālo un reģionālo apaļo galdu** sanāksmju rezultātus un secinājumus, no 3. līdz 5. jūnijam Dublinā (Īrija) notika pirmā projekta koordinēšanas sanāksme, ko vadīja Īrijas Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Department of Justice and Equality) sadarbībā ar Īrijas Imigrantu padomi. Tajā piedalījās 20 projekta partnervalstu projekta koordinatori un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Somijas un Īrijas.