Cilvektirdznieciba.lv informē, ka par gadījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību - persona tiek turēta nebrīvē, atņemti dokumenti, pret personu izturas vardarbīgi, draud, seksuāli izmanto, piespiež darīt darbus vai sniegt pakalpojumus pret personas gribu - jāziņo Valsts policijai, kas nodrošina starptautisko sadarbību ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm, Interpolu un Eiropolu.  

Pēdējo desmitgažu laikā lielākajā daļā pasaules valstu, ieskaitot valstis Eiropā un Baltijas jūras reģionā, darba tirgus ir pastāvīgi mainījies. Lielā konkurence un ražošanas pārstrukturēšana mazina cenas gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Tas ir ietekmējis veidu, kādā mūsdienās tiek organizēts un pārvaldīts darbs. Mazkvalificētu un slikti atalgotu darbu veic arvien brīvāk pielāgojams darbaspēks, no kura lielu daļu veido darba ņēmēji migranti, kas dara tādus darbus, kurus neviens cits nevēlas darīt. Šādus darba ņēmējus var diskriminēt un citādi ekspluatēt, ieskaitot tirdzniecību piespiedu darba nolūkā.

Lai informētu par biedrības "Patvērums "Drošā māja"" paveikto cilvēktirdzniecības problemātikas mazināšanā, kā arī  sniegtu iespēju klātienē piedalīties interaktīvā nodarbībā - meistarklasē par cilvēktirdzniecību, šā gada 19.oktobrī biedrības sadarbības partneriem un medijiem tika rīkots informatīvs, izglītojošs pasākums, kurā aktīvi piedalījās vairāk kā 30 dažādu valsts iestāžu (tai skaitā skolu), nevalstisko organizāciju, vēstniecību un mediju pārstāvji.

26. oktobrī Saeimas Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11, notiks starptautiska konference DROŠĪBAS KOMPASS – efektīvi risinājumi cilvēku tirdzniecības novēršanai. 

Konferenci organizē biedrība "Resursu centrs sievietēm "MARTA"" sadarbībā ar 12. Saeimas Prezidiju.

Anonīmā sarunā ar portālu «Apollo» Terēze (vārds ir mainīts) atklāja savu rūgtās pieredzes stāstu, savulaik stājoties fiktīvās laulībās ar pakistāni Īrijā.

Šā gada 7.-8.oktobrī Rīgā, Iekšlietu ministrijā norisinājās Ziemeļvalstu Baltijas valstu sieviešu policistu tīkla (Nordic-Baltic Network of Policewomen) konference "Ar dzimumu saistīta vardarbība – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dialogs", kurā piedalījās policisti un jomas eksperti no Islandes, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Spānijas, Beļģijas un Latvijas. Konferences ietvaros tika apskatīti izaicinājumi tādās jomās kā - vardarbība tuvās attiecībās, naida noziegumos, cilvēktirdzniecības novēršanā un apkarošanā, cilvēktiesību pārkāpumi, seksuālās vardarbības noziegumos militāro konfliktu un dabas katastrofu skartajās valstīs.

Mūsdienās cilvēku tirdzniecība pieņem dažādas formas, kas strauji mainās - noziedzīgie grupējumi vervē sievietes, vīriešus un bērnus, kas atrodas sarežģītās dzīves situācijās. Saskaņā ar Eirostat datiem par 2010- 2012 gadu, 80% no visiem reģistrētajiem upuriem Eiropas Savienības valstīs ir sievietes, bet 70% cilvēku tirgotāju ir vīrieši. 16% reģistrēto upuru ir bērni – gan zēni, gan meitenes. Visizplatītākā cilvēku tirdzniecības forma ir seksuālā ekspluatācija, kam visvairāk pakļautas sievietes un meitenes, veidojot 95% no iesaistītajiem.

Šā gada 19.oktobrī plkst. 14:00 biedrība "Patvērums "Drošā māja"" Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā - Uzvaras bulvārī 2a, Rīgā, sadarbības partneriem un medijiem rīko informatīvu pasākumu par cilvēku tirdzniecību. Paredzēts, ka tā ietvaros pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzzināt par biedrības paveikto problemātikas mazināšanā, kā arī tiks sniegta unikāla iespēja piedalīties interaktīvā nodarbībā - meistarklasē par cilvēktirdzniecību.

Latvijas likumdošana paredz, ka personu sauc pie kriminālatbildības, ja tā apzināti veikusi darbības, lai nodrošinātu trešo valstu piederīgajiem likumīgas iespējas iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī. Fiktīvas laulības ir izrādījies «ejošākais» veids, kā to izdarīt. Par to, kā arvien pieaugošās migrācijas apstākļos cīnās ar šo postošo fenomenu, «Apollo» sarunājās ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu.

22.septembrī Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē pieņēma lēmumu, ka Latvijai būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs, proti, tagad kopējais uzņemamo bēgļu skaits ir 531. Viens no satraukumiem bēgļu krīzes kontekstā ir arī cilvēktirdzniecības problēma, kas varētu pieaugt, jo bēgļi ir viena no galvenajām riska grupām. Tā kā tuvojas 18.oktobris, kas ir Eiropas Savienības diena pret cilvēktirdzniecību, «Apollo» sarunā ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu centās noskaidrot, cik aktuāla šī problēma ir un kas tiek darīts tās novēršanā.