Latvijas likumdošana paredz, ka personu sauc pie kriminālatbildības, ja tā apzināti veikusi darbības, lai nodrošinātu trešo valstu piederīgajiem likumīgas iespējas iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī. Fiktīvas laulības ir izrādījies «ejošākais» veids, kā to izdarīt. Par to, kā arvien pieaugošās migrācijas apstākļos cīnās ar šo postošo fenomenu, «Apollo» sarunājās ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu.

22.septembrī Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē pieņēma lēmumu, ka Latvijai būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs, proti, tagad kopējais uzņemamo bēgļu skaits ir 531. Viens no satraukumiem bēgļu krīzes kontekstā ir arī cilvēktirdzniecības problēma, kas varētu pieaugt, jo bēgļi ir viena no galvenajām riska grupām. Tā kā tuvojas 18.oktobris, kas ir Eiropas Savienības diena pret cilvēktirdzniecību, «Apollo» sarunā ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu centās noskaidrot, cik aktuāla šī problēma ir un kas tiek darīts tās novēršanā.

Šā gada 10. un 11.septembrī Latvijas Tiesnešu mācību centrā, Mārstaļu ielā 19, notiek Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) un Latvijas Tiesnešu mācību centra rīkots starptautisks seminārs "Cilvēku tirdzniecības apkarošana - ceļā uz vispusīgāku pieeju". Tajā piedalās tiesneši, prokurori, juristi, policisti, politikas plānotāji, NVO un Eiropas Parlamenta pārstāvji no Latvijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - Portugāles, Spānijas, Nīderlandes, Īrijas, Somijas, Bulgārijas, Vācijas, Grieķijas, Norvēģijas, Austrijas un Itālijas.

Šā gada 8. un 9. septembrī biedrības "Patvērums "Drošā māja"" telpās - Lāčplēša ielā 75-1, Rīgā, notiks izglītojošs seminārs „NVO koalīcijas organizāciju izglītošana par darbu ar cilvēktirdzniecības upuriem un potenciālajām riska grupām”.

Šā gada 4. un 5. septembrī biedrības „Patvērums „Drošā māja”” speciālisti un jaunieši organizē vairākas aktivitātes Valmierā ar mērķi veicināt dažādu sabiedrības grupu drošību situācijās, kas potenciāli saistās ar kļūšanu par cilvēku tirdzniecības upuriem.

Pēc Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Rīgā iniciatīvas sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Ģenerālprokuratūru, Tiesu administrāciju un biedrību “Patvērums “Drošā māja”” Rīgā, Iekšlietu ministrijā, Čiekurkalna 1.līnija 1, 2015.gada 22.septembrī notiks konference – mācības par upuru tiesību ievērošanu cilvēktirdzniecības lietās, kuras laikā notiks diskusijas, informācijas un labās prakses apmaiņa par upuru tiesībām, uz upuri vērstas pieejas piemērošanu cilvēktirdzniecības lietās pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā, par upura intervēšanu, kā iedrošināt upurus un lieciniekus sniegt liecības, nepakļaujot tos atkārtotai viktimizācijai.

Š.g. 18.augustā Īrijā spēkā stājušies grozījumi Laulību likumā, kas dod plašākas pilnvaras Laulību reģistrācijas dienesta darbiniekiem izvērtēt aizdomīgus laulību reģistrēšanas pieteikumus, īpaši uzmanību pievēršot pāriem, no kuriem viens ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, bet otrs – trešo valstu valstspiederīgais. Normatīvā akta regulējuma grozījumu mērķis ir novērst ļaunprātīgu laulības institūcijas izmantošanu – noslēgt fiktīvas laulības – imigrācijas nolūkos.

Lai nodrošinātu atbalstu tiem cilvēku tirdzniecības upuriem, kas no 2007.gada līdz 2015. gada 30.jūnijam bija iekļauti biedrības „Patvērums „Drošā māja”” īstenotās valsts sociālās rehabilitācijas cilvēktirdzniecības upuriem programmā, no šā gada jūlija atbalsta grupa notiek divas reizes mēnesī. 

Iekšlietu ministrija atgādina, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem ir pieejami personām, kuras normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem. Rehabilitācijas mērķis ir personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana vai uzlabošana, sociālā statusa atgūšanas un reintegrācijas nolūkā.

„Metodiskie ieteikumi pašvaldību sociālajiem dienestiem par darbu ar cilvēku tirdzniecības upuriem” ir izstrādāti sociālā darba speciālistiem, kuru redzeslokā, veicot sociālo darbu, nonāk personas: